lapas-koks
rss
Vecā tīmekļa vietne
izslēgt logu
Izvēlne

Valerija Seile

Pedagoģe, publiciste, bibliogrāfe, sabiedriskā darbiniece
1891–1970

Dzimusi 1891. gada 23. jūnijā Makašānu pagasta Seiļu ciema Jugasīšos zemnieku Benedikta un Borbolas ģimenē. 1895. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā.

V. Seile mācījusies Ļebedeva fabrikas skolā un Sv. Katrīnas Sieviešu ģimnāzijas elementārskolā. Beigusi 1912. gadā ar sudraba medaļu Ņikiforova privāto sieviešu ģimnāziju, 1916. gadā ar izcilību Bestuževa Augstākos sieviešu kursus Filoloģijas un vēstures nodaļas Krievu vēstures grupā. 1915. un 1916. gadā strādājusi par skolotāju Petrogradas Latgaliešu bēgļu palīdzības komitejas skolotāju kursos. Atteikusies no piedāvātā zinātniskā darba Petrogradas Universitātē un sākusi strādāt par krievu valodas, vēstures un pedagoģijas skolotāju Rēzeknē.

V. Seiles pedagoģiskā darbība. Strādāja par skolotāju Rēzeknes 3. ģimnāzijā (1919), Rēzeknes apriņķa skolu inspektori (1920), Krāslavas ģimnāzijas direktori (1923), Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktori (1923–1940). 1940. gadā pēc institūta slēgšanas viņa strādāja Rēzeknes Ekonomiskajā tehnikumā, komercskolā, Skolotāju institūtā, kā arī 1. vidusskolā. Vācu okupācijas laikā bija vēstures skolotāja Rēzeknes Skolotāju institūtā, tika iecelta par Tautas palīdzības organizācijas Latgales novada priekšnieci. 1946. gadā tika atbrīvota no darba kā komunistiskai ideoloģijai neuzticama, vēlāk viņai atņēma arī pensiju. V. Seile pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja par krievu valodas un loģikas skolotāju Rīgas 2. vidusskolā (1953–1957).

V. Seiles sabiedriskā un politiskā darbība. Viņa ir vienīgā sieviete, kas 1917. gadā piedalījās Latgales kongresa organizēšanā, bija kongresa rezolūcijas līdzautore. 1917. gada vasarā Rēzeknē organizēja Latgales Skolotāju sagatavošanas kursus un 1. Latgales skolotāju kongresu. Viņa bija Latgaliešu Skolotāju savienības (vēlāk Latgaliešu Skolotāju centrālā biedrība) dibinātāja un vadītāja (1917–1934), Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces locekle (1918–1922), izglītības ministra biedre (1921–1922), Latgales zemnieku partijas biedre (1920–1934), latgaliešu biedrības “Kultūra” valdes priekšsēdētāja (1920–1934) un vairāku citu biedrību biedre. Rūpējoties par Latgales latviešu kultūras līmeņa celšanu, organizēja bibliotēkas un lasītavas.

V. Seile aktīvi darbojās publicistikā. Viņas vadībā 1920. gadā tika nodibināts laikraksts “Latgalīts”, bija laikraksta “Latgolas Vōrds” redakcijas locekle (1919–1920), 1925. gadā rediģēja žurnālu “Dzimtenes Skaņas”, kā arī žurnālu “Latgolas Škola” (1921–1923, 1925–1926). Rakstījusi un uzstājusies ar runām un referātiem par pedagoģijas, valodas, kultūras jautājumiem un latgaliešu rakstniecību. Ar saviem materiāliem un priekšlasījumiem 1943. gadā piedalījās Latgales II dziesmu svētku laikā rīkotajā Latgales rakstniecības izstādē.

V. Seile pievērsās latgaliešu grāmatniecības un preses vēstures izpētei un izstrādāja pirmo plašāko retrospektīvo latgaliešu iespieddarbu bibliogrāfisko rādītāju par laiku no pirmsākumiem līdz 1936. gadam “Grāmatas Latgales latviešiem (1585–1936)” (1936). Autores izdotās grāmatas: “Latvīšu volūdas sintakse” (1921), “Latgolas likteni bēgļu laikmatā” (1934), “Sistematiskais leidz 1935. godam latgalīšu izlūksnē izdūtūs grōmotu rōdeitōjs” (1935), “Latgolas aizvastūs preses darbinīku pīmiņas izstōde” (1943, arī organizēja latgaliešu grāmatu izstādi), “Paidagogikas vēsture” (1944). 1944. gada sākumā “Vladislava Lōča izdevnīceiba” uzsāka, taču nepabeidza, iespiest V. Seiles grāmatu “Latgaļu rakstnīceiba un prese. Alfabetisks rōdetōjs”. Tās pamatā bijuši viņas sagatavotie materiāli Latgales rakstniecības izstādei 1940. gada 12.–16. jūnijā notikušo Latgales dziesmu svētku laikā.

V. Seile apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926), Tēvzemes balvu (1940).

Mirusi 1970. gada 10. maijā Rīgā, apbedīta Daugavpils Katoļu kapos. 1991. gada maijā tur atklāts tēlnieka B. Buļa veidots piemineklis. Pie kādreizējā Daugavpils Skolotāju institūta ēkas (Saules ielā 1/3) uzstādīta piemiņas plāksne (tēlnieks I. Folkmanis). Pie dzimtajām mājām tagadējā Audriņu pagastā uzstādīts A. Rancāna veidots krucifikss.

Saistība ar Daugavpili:

Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktore (1923–1940).

Izmantotie avoti:

  1. Latgales kultūras darbinieki : [biogrāfiska vārdnīca] / sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka. 2. grām. Rīga: Jumava, 2008. 221.–223. lpp.
  2. Limane, Lilija. Šķirklis Seile Valērija. // Datubāze “Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”, http://lgdb.lnb.lv/ (skatīts 13.05.2026).
  3. Attēls: Jaunais Vōrds (17.05.1940), 3. lpp.

Elektroniskie resursi: