Aktieris, režisors
1898–1985
Nikolajs Farinovskis ir dzimis 1898. gada 26. aprīlī Kijevā (Ukraina). Vecāki centās ieaudzināt bērnos mīlestību pret teātri, literatūru, mūziku. Farinovsku mājās skanēja Čaikovska, Dargomižska, Musorgska romances, garajos ziemas vakaros tēvs lasīja priekšā Puškina, Ņekrasova un Ševčenko darbus.
1916. gadā N. Farinovskis pabeidza ģimnāziju, iestājās Ļeņingradas Ceļu satiksmes inženieru institūtā un vienlaikus mācījās Mazā teātra studijā. 1921. gadā Kijevā absolvēja Teātra institūtu. No 1921. līdz 1941. gadam strādāja Kijevas teātros. Otrā pasaules kara laikā – Orskas un Tulas (Krievija) teātros, kur spēlēja galvenās lomas, piedalījās izbraukuma koncertos kara hospitāļos.
Pēc Otrā pasaules kara 1944. gadā apmetās Daugavpilī un kļuva par pilsētas un teātra patriotu. No 1947. gada bija Daugavpils Krievu drāmas teātra mākslinieciskais vadītājs, aktieris un režisors. Daugavpilī iestudējis ap 15 izrādes, nospēlējis vairāk nekā 50 lomu.
Teātrim mākslinieciski un organizatoriski sarežģītā laikā N. Farinovskis iestudējis A. Gladkova “Sendienās”, kas vērtēta kā sezonas labākais uzvedums. Režisors iestudējis rumāņu dramaturga A. Barangas lugu “Laimes recepte”, kas 1957./1958. gadā tiek vērtēts kā diezgan liels panākums.
N. Farinovskis spēlējis ne tikai teātrī, bet arī uzstājies kā estrādes daiļlasītājs un konferansjē, filmējies kinofilmās “Pēdējais važonis”, “Traktoristi”, “Ščorss”, “Bogdans Hmeļņickis” u. c.
Par sasniegumiem teātra mākslā N. Farinovskim 1950. gadā piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka nosaukumu.
Pēc Daugavpils teātra slēgšanas 1963. gadā, viņš aktīvi iesaistījās pedagoģiskajā darbā: pasniedza Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (DPI, tagad Daugavpils Universitāte), Daugavpils mūzikas vidusskolā, vadīja mākslinieciskās pašdarbības pulciņus pilsētas skolās. N. Farinovskis, DPI teātra studijas pasniedzējs, pamanīja talantīgo otrā kursa studenti Veru Hramņikovu un piešķīra viņai sekretāres lomu Daugavpils teātra uzvedumā “Smagā apsūdzība”.
N. Farinovskis bija pilsētas Dziesmu un deju svētku galvenais režisors, kā arī rakstījis recenzijas par teātru uzvedumiem. Viņš vācis un apkopojis ziņas par Daugavpils Krievu drāmas teātra vēsturi.
N. Farinovska 60 dzīves un 40 skatuves darba gadi minēti J. Gulbes rakstā “Nikolaja Farinovska godināšana” (Padomju Daugava, 29.05.1958, 3. lpp., periodika.lv).
Miris 1985. gada 19. maijā Daugavpilī. Kapavieta minēta rakstā “Маршрут памяти” (12.05.2011), www.grani.lv (skatīts 10.07.2026).
Saistība ar Daugavpili:
No 1944. gada dzīvojis un strādājis Daugavpilī.
Izmantotie avoti:
- Geikina, Silvija. Daugavpils teātris. Rīga: Mansards, 2015.
- Teātris un kino biogrāfijās : [enciklopēdija 3 sējumos] / sast. un galv. red. Māra Niedra. 1. sēj. A–J. Rīga: Preses nams, 1999. 308. lpp.
- Озеров А. 40 лет на сцене : [о режиссере Даугавпилс. русского драматического театра Николае Владимировиче Фариновском] // Красное знамя (23 мая 1958), с. 3.
Elektroniskie resursi: