⚠️Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.

aizvērt

LCB piedāvā mūsu novadnieces, rakstnieces un žurnālistes Anitas Liepas autobiogrāfisko grāmatu „Dāvana jeb Flensburgas noskaņas”

LCB piedāvā mūsu novadnieces, rakstnieces un žurnālistes  Anitas Liepas autobiogrāfisko grāmatu „Dāvana jeb Flensburgas noskaņas”
28.02.2014

1944. g. oktobrī sakarā ar mātes darba vietas evakuāciju Anita Liepa nokļuva Vācijā. Tā gada novembrī viņa pieredzēja lielo Hamburgas priekšpilsētas Harburgas bombardēšanu, tāpēc kopā ar māti nācās bēgt uz skaisto pilsētu Flensburgu. Viņas apmetās latviešu un igauņu bēgļu nometnē līdz Vācijas kapitulācijai un abas strādāja par sanitārēm rezerves lazaretē „Zollschule”.

Intervijā Latgales Laika redaktorei rakstniece Anita Liepa atzīstas, ka viņa jau kopš bērnības ir vienaldzīga pret dāvanām: „[..] vēlos tikai un vienīgi ziedus. [..] neko citu neņemšu pretim. Tajā reizē saņēmu abām rokām aptveramu ziedu klēpi un jutos laimīga.” Redaktori nepārliecina šis stāsts, tāpēc vēl un vēlreiz tiek jautāts, vai patiešām nav nekādu vēlmju, sapņu, ko piepildīt. Ir! Anita Liepa saka: „[..] cik ļoti vēlos būt pilsētā starp divām jūrām, no kuras savulaik tik karsti gribēju tikt prom. Tagad būtu laimīga to atkal redzēt. Vismaz vienu dienu, vismaz dažas stundas. [..] Lai beidzot noskaidrotu tumšo kāpņu atrašanās vietu, zīmēšu dažādus kāpņu telpas plānojuma variantus un meklēšu iespēju kaut vai uz stundu nokļūt Flensburgā. Zvanīšu draugiem, rakstīšu skolasbiedriem, tiem, kas Anglijā, kas Amerikā, aicināšu satikties Flensburgā. Veltīgas pūles. Kāds atbildēs ar pretjautājumu: "Kādēļ tev jāzina, kur ir tās kāpnes?" Nespēšu paskaidrot, tikai zinu, ka man noteikti, katrā ziņā tās vēlreiz jāredz un vēlreiz jāizstaigā visas celles, lai kāda ekspozīcija tur izvietota.”
Māte negribēja atgriezties Latvijā, baidījās, bet Anita Liepa pierunāja. „Pie baznīcas durvīm mazs velniņš iekniebj man rokā un, vējam uzpūšot, izsmējīgi pačukst: „Ak, nu tu šo pilsētu dēvē par savu! Tev laikam piemirsies, kā toreiz – četrdesmit septītajā – tu no tās aiztinies. Kālab tad pēcāk rāvies atpakaļ?” Kaitinoši smīkņādams, viņš parāda man mēli. Tiesa, rāvos jau gan. Lai paciemotos, nevis iestrēgtu uz dzīvi, es domās strīdos mēles rādītājam pretim un ar knipi aizlidinu mēteļa piedurknes atlokam pieķērušos sakaltušu žagariņu.” (A. Liepa)

Cienījamie pilsētas un novada iedzīvotāji! Grāmata ir pieejama Latgales Centrālajā bibliotēkā un filiālēs. Meklējiet informāciju e-katalogā www.lcb.lv.

Informāciju sagatavoja:
LCB KAN galvenā bibliotekāre Iveta Kadiķe
tālr.: 65476342, e-pasts: iveta.kadike@lcb.lv