Latgales Centrālās bibliotēkas vasaras darba laiks

 No 1. jūnija lūdz 31. augustam Latgales Centrālā bibliotēka strādās pēc vasaras darba grafika:

Katra mēneša pēdējā ceturtdiena - spodrības diena (bibliotēka lietotājus neapkalpo).

Izmaiņas ASV Informācijas centra darba grafikā

Cienījamie bibliotēkas lietotāji!

No 22. līdz 26. augustam ASV Informācijas centrs ir slēgts. Grāmatas un citus resursus var nodot bibliotēkas 2. stāvā.

Atvainojiet par sagādātajām neērtībām!

Aicinām balsot par skaistākajām Latvijas ainavām

15. augusta vietnē www.ainavudargumi.lv ir startējusi elektroniskā balsošana, kuras laikā katrs balsotājs varēs izvēlēties skaistākās Latvijas ainavas. Balsošana turpināsies divus mēnešus līdz 15. oktobrim.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) rīko aktivitāti “Dāvana Latvijai - elektroniska ainavu dārgumu krātuve “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt””.  Elektorniskajā ainavu dārgumu krātuvē tiks iekļautas sabiedrības vērtējumā nozīmīgas ainavas ar īpašu vēstījumu par Latvijas un tās reģionu dabu un vēsturi, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm.

Ainavu dārgumu krātuve taps vairākos posmos. Pirms nedēļas ir noslēdzies šis aktivitātes pirmais posms – ir saņemti 928 ainavu pieteikumi. Aktivitātes otrajā posmā no š.g. 15. augusta līdz 15. oktobrim Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti balsot par ainavu dārgumiem, kas būtu iekļaujamas LNB ainavu dārgumu krātuvē. Balsot var katrā no pieciem plānošanas reģioniem – Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas reģiona. Jāatzīmē, ka no katra reģiona saraksta balsotāji varēs izvēlēties līdz 10 ainavu dārgumu objektiem. Par katru reģiona sarakstu drīkst balsot tikai vienu reizi.

Jurija Čertova kokgriezumu izstāde LCB filiālē Piekrastes bibliotēkā

No 1. augusta Latgales Centrālās bibliotēkas filiālē Piekrastes bibliotēkā (Aveņu ielā 40) ir apskatāma Jurija Čertova kokgriezumu izstāde.

Jurijs Čertovs dzimis 1937. gadā. 1958. gadā, absolvējot Daugavpils Dzelzceļa tehnikumu, sāka strādāt celtniecībā. Izejot pensijā, sāka nodarboties ar koka griešanu ar mērķi izgreznot vasarnīcu. Laika gaitā šī nodarbošanās kļuva par īstu vaļasprieku. J. Čertovs izpilda ornamentus, ziedu, lapu, putnu, dzīvnieku un cilvēku figūras kontūrgriešanas un ažūrgriešanas tehnikā. Par darba materiālu izmanto finieri. Kokgriezumi nav vienīgā Jurija Čertova aizraušanās. Būdams Daugavpils pilsētas un novada patriots, viņš pēta mūsu novada vēsturi un kolekcionē Daugavpils vecās fotogrāfijas.

Aicinām visus interesentus apmeklēt LCB filiāli Piekrastes bibliotēku iepazīties ar izstādi. Tā būs apskatāma līdz 31. augustam otrdienās – piektdienās no plkst. 11.00 līdz 18.00, sestdienās no plkst. 10.00-17.00.

Nikolaja Balakleiska gleznu izstāde „Mana pilsēta – Daugavpils”

No 1. līdz 31. augustam Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) periodikas sektorā ir apskatāma Nikolaja Balakleiska gleznu izstāde “Mana pilsēta – Daugavpils”.

Daugavpilī Nikolajs Balakleiskis dzīvo kopš 1966. gada. Daudzus gadus strādājis Daugavpils tramvaju pārvaldē. Savās gleznās Nikolajs pauž mīlestību pret savu pilsētu un tās vēsturi.

Ar gleznošanu Nikolajs Balakleiskis aizraujas kopš bērnības. Papildus izglītību ir ieguvis Maskavas Tautas mākslas neklātienes universitātes grafikas un stājglezniecības fakultātē.

Izstādes “Mana pilsēta – Daugavpils ” gleznas ir zīmētas eļļas tehnikā. Tajās tvertas pilsētas ainavas.

Turpinās ilgtermiņa projekts „Dialogs. Rakstnieki Daugavpilī”

Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) 2017. gada 2. projektu konkursā Latgales Centrālā bibliotēka (LCB) ir guvusi atbalstu ilgtermiņa projekta “Dialogs. Rakstnieki Daugavpilī” 3. kārtas aktivitāšu īstenošanai (piesaistītais finansējums – EUR 750). Projekta ietvaros no septembra līdz 2017. gada nogalei Daugavpilī notiks desmit lasītāju tikšanās ar pieciem populāriem latviešu literātiem – Ingu Ābeli, Noru Ikstenu, Andru Manfeldi, Osvaldu Zebri un Māri Bērziņu.

Projekta 3. kārta turpina lielisko tradīciju piedāvāt daugavpiliešiem regulāras tikšanās ar populāriem latviešu rakstniekiem, dāvājot iespēju tuvāk iepazīt autorus kā personības un diskutēt par viņu daiļradi. Šoreiz, sagaidot Latvijas valsts simtgadi, latviešu literatūras cienītājiem būs unikāla iespēja tikties ar apgāda „Dienas Grāmata” vēstures romānu sērijas „Mēs. Latvija, XX gadsimts” autoriem. Dažu gadu gaitā šī sērija ir kļuvusi par īstu fenomenu latviešu literatūrā. Romāni tiek burtiski izķerti no grāmatnīcu plauktiem, bibliotēkās pēc tiem veidojas rindas, un tie mēnešiem ilgi turas lasītāko grāmatu sarakstos. Šī nezūdošā popularitāte ir skaidrs apniecinājums gan tekstu autoru literārajai meistarībai, gan publikas vajadzībai reflektēt par Latvijas 20. gadsimta vēstures līkločiem, kas īpaši skaidri iezīmējas valsts simtgades gaidās.

Vērtīgs grāmatas dāvinājums bibliotēkai no Ivara Magazeiņa

Latgales Centrālā bibliotēka no dzejnieka Ivara Magazeiņa ir saņēmusi latviešu un latgaliešu literatūras klasiķa Jāņa Klīdzēja stāsta „Zalta kristeņš” unikālu izdevumu, kura teksts ir lasāms paralēli četrās versijās – latviešu literārajā valodā, krievu valodā un divās latgaliešu valodas izloksnēs. Grāmata nākusi klajā 2016. gadā sērijā „Ačinska latgaliešu biedrības bibliotēka” ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu.

Jāņa Klīdzēja stāsts „Zalta kristeņš” vēsta par kolorītu latgaļu kalpa puisi Benediktu – „Dīva dūtu muzykantu, sovvaļnīku i lelu naramūni”. Stāsta teksts grāmatā ir publicēts četrās versijās – latviešu literārajā valodā, krievu tulkojumā, kā arī divās latgaliešu valodas izloksnēs. Latviešu teksts un versija vienā no latgaliešu valodas izloksnēm ir pārpublicējumi, teksti otrajā izloksnē un krievu valodā ir pirmpublicējumi, kurus veidoja attiecīgi profesore Lidija Leikuma un Sibīrijas latgaliete Olga Bajandina. Izdevums ir Krasnojarskas novada reģionālās sabiedriskās organizācijas „Latgaliešu kultūras centrs” un Latvijas Universitātes Baltu valodniecības katedras kopdarbs.

Leonīda Mudrakovska gleznu izstāde “Lai valda skaistums pasaulē...”

Latgales Centrālās bibliotēkas filiālē Piekrastes bibliotēkā, Aveņu ielā 40, no 1. līdz 28. jūlijam ir skatāma amatiermākslinieka Leonīda Mudrakovska izstāde "Lai valda skaistums pasaulē...". Izstāde tiks atklāta 1. jūlijā plkst. 11.00.

Leonīds Mudrakovskis ir dzimis 1936. gadā Primorskas apgabalā Krievijā, bet kopš 1980. gada pastāvīgi dzīvo Daugavpilī. Zīmēt Leonīdam patika kopš bērnības, bet profesiju viņš izvēlējās no mākslas atšķirīga nozarē. Ieguva inženiera-celtnieksa izglītību, vairākus gadus strādāja Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā direktora vietnieka amatā.

Aizejot pensijā, Leonīds pievērsās glezniecībai. Meistarības pamatus apguva, pētot mākslas albumus un grāmatas, apmeklējot muzejus, galerijas un izstādes, kā arī, apskatot meistarklases internetā. Leonīds Mudrakovskis glezno akvareļu, eļļas un batikas tehnikā. Savās gleznās attēlo ainavas, cilvēkus, dzīvniekus, putnus, kluso dabu un arhitektūru, kopē arī citu gleznotāju darbus. Leonīds ir talantīgs un daudzpusīgs cilvēks. Starp viņa daudzajiem vaļaspriekiem nozīmīgu vietu ieņem filatēlija, par ko liecina plaša “sudraba laikmeta” krievu mākslai veltīta kolekcija. Jau vairāk nekā 30 gadus Leonīds Mudrakovskis ir aktīvs filatēlistu kluba biedrs.

Latvijas-Baltkrievijas diplomātisko attiecību 25. gadadienai veltīta fotoizstāde

Ceturtdien, 6. jūlijā, plkst. 13.00 Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) daiļliteratūras sektorā (2. stāvā) tiks svinīgi atklāta fotoizstāde, kas ir veltīta 25. gadadienai kopš protokola parakstīšanas par diplomātisko attiecību uzsākšanu starp Latvijas un Baltkrievijas republikām (07.04.1992.).

Sadarbības attīstība ar Latvijas Republiku ir viena no Baltkrievijas Republikas ārpolitikas prioritātēm, apliecinot Baltkrievijas interesi stiprināt labas kaimiņattiecības un sadarboties ar Latviju politiskajā, tirgus-ekonomiskajā, zinātniski-tehniskajā, kultūras, izglītības, vides, pārrobežu un citās jomās. Pēdējo 25 gadu laikā abas valstis ir sasniegušas augstu divpusējās sadarbības līmeni, ir ANO un EDSO locekles, un aktīvi sadarbojas Eiropas Savienības programmu un iniciatīvu ietvaros.

Tiek rīkotas regulāras parlamentāro grupu tikšanās un konsultācijas. Notiek sistēmiska mijiedarbība starp abu valstu ārlietu ministrijām. Tiek intensīvi attīstīti kontakti arī starp ekonomikas, transporta un sakaru, lauksaimniecības, vides un tūrisma, veselības, kultūras, iekšlietu ministrijām, kā arī robežsardzes un muitas dienestiem.