mecenāta Raimonda Gerkena un Latvijas Rakstnieku savienības 2011. gada latviešu oriģinālo romānu konkursa laureātu grāmatas – Ingas Žoludes „Sarkanie bērni” un Kristīnes Ulbergas „Zaļā Vārna”.
Esam pārliecināti, ka uzsākot lasīt Ingas Žoludes „Sarkanie bērni”, neliksieties mierā, līdz nebūsiet tikuši līdz beigām un rakstniece kļūs par vienu no jūsu mīļākajām autorēm.  mecenāta Raimonda Gerkena un Latvijas Rakstnieku savienības 2011. gada latviešu oriģinālo romānu konkursa laureātu grāmatas – Ingas Žoludes „Sarkanie bērni” un Kristīnes Ulbergas „Zaļā Vārna”.
Esam pārliecināti, ka uzsākot lasīt Ingas Žoludes „Sarkanie bērni”, neliksieties mierā, līdz nebūsiet tikuši līdz beigām un rakstniece kļūs par vienu no jūsu mīļākajām autorēm. mecenāta Raimonda Gerkena un Latvijas Rakstnieku savienības 2011. gada latviešu oriģinālo romānu konkursa laureātu grāmatas – Ingas Žoludes „Sarkanie bērni” un Kristīnes Ulbergas „Zaļā Vārna”.
Esam pārliecināti, ka uzsākot lasīt Ingas Žoludes „Sarkanie bērni”, neliksieties mierā, līdz nebūsiet tikuši līdz beigām un rakstniece kļūs par vienu no jūsu mīļākajām autorēm. mecenāta Raimonda Gerkena un Latvijas Rakstnieku savienības 2011. gada latviešu oriģinālo romānu konkursa laureātu grāmatas – Ingas Žoludes „Sarkanie bērni” un Kristīnes Ulbergas „Zaļā Vārna”.
   Esam pārliecināti, ka uzsākot lasīt Ingas Žoludes grāmatu „Sarkanie bērni”, neliksieties mierā, līdz nebūsiet tikuši līdz beigām un rakstniece kļūs par vienu no jūsu mīļākajām autorēm. 

     Sarkano bērnu patversmes vēsture aizsākās 1534. gadā, kad Navarras karaliene Margo nodibināja Hôpital des Enfants-Dieu, kas vēlāk tika pārdēvēts par Hôpital des Enfants-Rouges, jo tā audzēkņi valkāja sarkanus formas tērpus – žēlsirdības krāsā. Laika gaitā iestādi apvienoja ar citu bāreņu namu un telpas nodeva kādai reliģiskai kongregācijai. 1615. gadā patversmes nosaukumu pārņēma arī tirgus, kas ar Luija XIII gādību izveidojās turpat blakus. Mūsdienu Parīzē Sarkano bērnu vārdā dēvē veselu kvartālu. Romānā sarkano bērnu “gēns” no 16. gadsimta Francijas cauri laikiem ir pārdzimis līdz 21. gadsimta Latvijai. Romāna varones Liesma, Nadja un Mārīte ir iezīmētas ar mītisku misiju — izdzīvot par spīti nolemtībai. Romānā grodi savijas gan šo trīs sieviešu likteņi, gan dažādās vides un laiki, gan reālais un nereālais.
   „Izlasot romānu nonācu pie sen zināmas, bet vēl nekad nenoformulētas patiesības. Pašas pirmās asinis, ko noslauka no mūsu, tik tikko dzimušo cilvēku, sejām, pierēm un galvām, nav nemaz mūsējās. Pirmās ir mātes asinis. Un šo pirmo svaidījumu līdz galam nomazgāt nevarēs, pat ja reiz tev kāds melojis, ka esi stārķa atnests vai izkārpījies no kāpostiem. Lieliska grāmata!” – tā par romānu izsakās Andra Manfelde.
   Ingas Žoludes debijas romāns Silta zeme iznāca 2008. gadā. Par otro grāmatu – 2010. gadā izdoto stāstu krājumu Mierinājums Ādama kokam – autore saņēmusi Eiropas Savienības balvu literatūrā.

   Kristīnes Ulbergas "Zaļā Vārna" ir stāsts par to, cik ļoti tomēr mēs vēlamies, lai mūs saprastu un pieņemtu, un tāpēc izmisīgi pielāgojamies, reizēm pat vairāk, nekā tas būtu vajadzīgs. Tādā situācijā kādudien attopas arī romāna galvenā varone, atskāršot, ka labi nodrošinātajā mietpilsoniski rāmajā dzīvē šķietami pilnībā ir zaudējusi pašu svarīgāko-pati sevi. Bet par laimi viņai ir Zaļā Vārna, un tieši Zaļā Vārna padara šo sevis meklēšanas un atrašanas stāstu tik aizraujošu un dzīvi apliecinošu.
   Kristīne Ulberga kļuva pazīstama 2008. gadā, kad viņas romāns pusaudžiem "Es grāmatas nelasu" Jāņa Baltvilka konkursā "Baltā vilka grāmata" ieguva otro vietu. Romāns "Zaļā Vārna" ir rakstnieces ceturtais romāns, un tas adresēts – kā rakstniece pati saka – "visiem, kas dzīvē zaudējuši brīvību".
 

Informāciju sagatavoja:
LCB KAN vadītāja
Zenona Tihomirova
tālr.: 65476342
e-pasts: zenona.tihomirova@lcb.lv