Zvans ezerā

Norvēģijas nomaļajā Būtangenas ciemā laiks plūst lēni, turot savus ļaudis pagātnes varā. Leģenda vēsta, ka ciema baznīcas zvani, ko dēvē par Māsu Zvaniem un kas lieti par piemiņu dvīņumāsām Heknēm, zvana paši no sevis, kad tuvojas briesmas. Tie ir ciema lepnums un noslēpums vienlaikus. 1879. gadā Būtangenā ierodas jauns mācītājs Kajs. Apņēmības pilns ienest gaismu cilvēku prātos un padarīt viņu dzīvi vieglāku, viņš satiek Astrīdu Hekni – gudru, zinātkāru un brīvdomājošu meiteni, kura sapņo par dzīvi ārpus ciema robežām. Viņu likteņi savijas, kad mācītājs nolemj nojaukt veco baznīcu un to pārdot vāciešiem, lai uzceltu jaunu dievnamu. Vācu arhitekts, kurš ieradies dokumentēt un sagatavot baznīcas pārvietošanu, ienes Būtangenā jaunas vēsmas un sarežģī Astrīdas un Kaja attiecības. Kamēr ciemā notiek cīņa starp tradīcijām un moderno, ticību un šaubām, atklājas pagātnes ēnas – un zvani sāk skanēt paši no sevis. Romāns ir aizraujošs, dziļi simbolisks un vēsturisks stāsts par cilvēcību, ticību un pārmaiņām. Tas atklāj Norvēģijas dabas skaistumu, tautas ticējumus un cilvēku likteņus laikmetā, kad vecā pasaule lēnām atkāpjas, dodot vietu jaunajai.