Šīs pasakas ir veltījums manām bērnības vietām, kur joprojām ir manas mājas. Un īstenībā tās jau nav nekādas pasakas – visu var redzēt, sajust, iztēloties vēl šodien – Kābeļkalnu, Mūrkrogu, veco Elkšņu skolu, Kuges māju, Kaparāmurus. Un debesis virs Ulubeles joprojām ir zilas. Un, tāpat kā toreiz, arī tagad te noteikti var atrast Romeo un Jūliju, Burtlici, Artisti, Skrīveri un citus. Viss notiek. Kā dzīvē un kā pasakā.