“Lai tā arī paliek. Lai tā arī paliek. Lai tā arī paliek” – Dita skaitīja to kā mantru, naivi cerot, ka pienāks mirklis, kad viņa pārstās raizēties un prātot par netipisko situāciju, kurā ir iekļuvusi. Kopš Dita uzsāka romantiskas attiecības ar bijušā vīra brāli, viņa staro, īpaši daudz nedomājot par to, kā tas izskatās no malas. Šķiet, ka dzīvē viss iet uz labo pusi, taču Dita jau nebūtu Dita, ja mulsinošas situācijas un piedzīvojumi nepavadītu viņu ik uz soļa. Brīdī, kad sieviete izlemj klausīt saprāta balsij, kāda negaidīta satikšanās atkal visu sagriež kājām gaisā…