Ir brīnumskaists 1926. gada vasaras sākums. Gleznainajā Inčukalna sanatorijā starp citiem plaušu vainu skartajiem no diloņa ārstējas daiļā, dzejnieku un komponistu mīlētā un iekārotā Zeltmate Marija – dekadenta Viktora Eglīša sieva. Vientulīgās dienas stiepjas garas, un Marijai pietiek laika pārcilāt kaislības bangas un izmisuma dzīles, kas pavadījušas abu mīlestību. Mariju nomoka arī bažas par abiem dēliem. Vai viņai vēl izdosies sastapt Anšlavu un Vidvudu? Vai Viktors jau noskatījis aizvietotāju gadījumā, ja sievai neizdotos izveseļoties? Autores tekstā ievīti Marijas un Viktora Eglīšu, kā arī Edvarta Virzas un Aijas Bertrānes vēstuļu un Marijas un Anšlava Eglīšu dienasgrāmatu fragmenti.