Ir vasarīga diena Rīgā. Desmit pavisam atšķirīgi cilvēki, dažāda vecuma, sociālo slāņu un profesiju pārstāvji, dodoties katrs savās gaitās, nonāk debesskrāpju kompleksā Pārdaugavā, nenojauzdami, ka jau itin drīz attapsies ne tur, kur iecerēts. Kādu mēs iedomājamies pārvietošanos ar liftu? Iekāpt, nospiest vajadzīgā stāva pogu un pēc brīža izkāpt, vai ne? Romānā “Lifts uz nekurieni” autore aicina lasītāju apstāties un apdomāt sava līdzšinējā mūža pieturvietas.