Grāmata ir ne vien stāsts par to, kā mazliet īgnais āpsis un palaidnīgās vāveres izglāba pasauli, tas ir, dzimto mežu. Bet arī – cik nokrāsu ir dižskābaržu un skābaržu rudens lapām, kā egle un lapegle gatavojas ziemai un kāpēc nedrīkst dedzināt nokaltušu zāli, pat ja šķiet, ka tur neviens nedzīvo. Grāmata liek aizdomāties, cik vērtīgas ir atmiņas un dzīves gudrības, ko var apgūt no saviem tuvajiem.