Stāstu krājums ir autores otrā grāmata. Krājums turpina runāt par sociāli nozīmīgiem tematiem, šoreiz – par dabas un cilvēka simbiozi (vai dažkārt arī pretišķīgumu), centrā izvirzot vēsturiski ignorētus vai noniecinātus personāžus (seniori, kvīri, solo vecāki u.tml.). Stāsti lasāmi arī kā mūslaiku pasakas pieaugušajiem. Katrā no tiem apspēlēts kāds mītos, leģendās, tautas pasakās izmantots motīvs, kas jaunos kontekstos atsvaidzina ierastus un zināmus uztveres scenārijus, noārda stereotipus, kas nereti pavada no bērnības populāro lasāmmateriālu un formē domāšanu.