lapas-koks
rss
Vecā tīmekļa vietne
izslēgt logu

⚠️Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.

aizvērt
Izvēlne

Aleksandrs Miķelis Janeks

Zinātnieks, ķīmijas doktors
1891-1970

Aleksandrs Miķelis Janeks dzimis 1891.gada 28.novembrī Dvinskā (Daugavpils) pazīstamā sabiedriskā darbinieka un pedagoga Miķeļa Janeka ģimenē. Izglītojies Pēterburgā: ieguvis vidējo izglītību vācu Sv.Katrīnas skolā (1899-1909), absolvējis Pēterburgas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Ķīmijas nodaļu (1909-1915). 1916.-1918.gadā Aleksandrs Janeks specializējās dispersoidoloģijā (koloīdķīmijā) pie profesora P.P. fon Veimarna Pēterburgas Kalnu institūtā. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar mācību iestādi viņš devās evakuācijā, kur strādāja par pasniedzēju Urālu Kalnu institūtā Jekaterinburgā (1918-1919) un par profesoru – Vladivostokas Politehniskajā institūtā (1919-1920).

1920. gadā Aleksandrs Janeks atgriezās Latvijā un uzsāka darbu jaunizveidotās Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, kur strādāja par docētāju, vēlāk par profesoru un koloīdķīmijas laboratorijas vadītāju (1920-1944). Universitātē A.Janeks pasniedza dispersoidoloģijas, neorganiskās ķīmijas un ķīmijas vēstures kursus, nodibināja koloīdķīmijas laboratoriju. 1928. gadā viņš ieguva ķīmijas zinātņu doktora grādu.

A.Janeks līdztekus pasniedzēja darbam nodarbojās ar zinātniskiem pētījumiem koloīdķīmijas jomā: pētīja jaunas metodes koloīdšķīdumu pagatavošanā, izstrādāja jaunu elementu periodiskās sistēmas tabulu u.c. A.Janeks publicējis 35 zinātniskos rakstus, ir vairāku mācību grāmatu autors („Dispersoidoloģijas pamati” tika izdoti četras reizes). 1921.gadā viņš uzrakstīja pirmo neorganiskās ķīmijas grāmatu latviešu valodā, kas piedzīvoja 5 atkārtotus izdevumus.

Profesors darbojās Latvijas Ķīmiķu un Bioloģijas biedrībās, kā arī bija Vācijas ķīmiķu biedrības (Berlīne) un Koloīdķīmiķu biedrības (Leipciga) biedrs.

Aleksandrs Janeks bija augstas kultūras cilvēks ar plašu interešu loku: brīvi runāja latviešu, krievu, angļu, franču un vācu valodās, interesējās par mūziku un pats lietpratīgi atskaņoja klasisko klaviermūziku. Viņam ļoti tuva bija franču kultūra, viņš vadīja Latviešu un franču tuvināšanās biedrību (1935-1940).

Par zinātnisko un sabiedrisko darbību Aleksandrs Janeks tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiras krustu (1937) un Francijas Goda leģiona ordeni.

20. gs divdesmitajos gados Aleksandrs Janeks pievērsās reliģijas filozofijai un kļuva par vienu no pirmajiem budisma mācības popularizētājiem Latvijā. Zinātnieks pētīja reliģiski filozofiskas un kultūras problēmas un savas atziņas atspoguļoja grāmatās „Budas mācības pamati” (1924), „Dzīve un reliģija”(1924).

1944. gadā Aleksandrs Janeks emigrēja uz Vāciju, kur strādāja Marburgas universitātē un saņēma A. fon Humbolta fonda stipendiju. 1950.gadā zinātnieks pārcēlās uz dzīvi ASV, kur laikā no 1950. līdz 1958.gadam Kalamazū koledžā veica ķīmiskus pētījumus, mācīja krievu un vācu valodu, lasīja lekcijas par kultūrvēstures jautājumiem.

Aleksandrs Janeks miris 1970.gadā, apglabāts Kalamazū (ASV)

Saistība ar Daugavpili:

Dzimis Daugavpilī.

Izmantotie avoti:

  1. Latvijas enciklopēdija: 5 sēj. ar rādītāju / galv. red. Heinrihs Jubels. – Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība [SIA], 2005. – 799 lpp. : il. 3.sēj. I – LATV. ISBN 998494820X. . – ISBN 9984948234
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca : [21 sēj.] / galv.red. : A.Švābe, A.Būmanis, K.Dišlers. – Faksimilizdevums. – Rīga : Antēra, 2000. – 9 lpp. un ailes no 12199-14332 : il. – Sagat.pēc izd. : Rīga : A.Gulbja apgāds, 1930 – 1931. 7.sēj. I – Jelgava : tekstā : 3377 vārdi, 482 attēli, 12 melnas kartes, 12 mākslas pielikumi, 1 krāsaina karte. ISBN 9984931382
  3. Acta Latgalica 9 : Zynōtniski roksti. Dokumenti. Apceris / red.: Leonīds Keirāns, Eleonora-Terēzija Vaivode, Genovefa Barkovska, Anna Rancāne ; Latgolas Pētnīceibas instituts. – Daugavpils : Latgolas Pētnīceibas institūts, 1997. – 463 lpp., [16] lp. : il. – Kopsav. angļu val. ISSN 1407-1568.

Elektroniskie resursi: