Uzmanību, Konkurss!!! - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Zinātnieki, izgudrotāji

VLADISLAVS Studņickis

Zinātnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks
1867-1953

V.Studņickis ir dzimis 1867.gada 3.novembrī Dinaburgā (Daugavpils) poļu muižnieka ģimenē. Šeit viņš veidojās kā personība, šeit pagāja viņa bērnības un jaunības gadi. Ar siltumu viņš atceras 19.gs. Dinaburgu (Daugavpils) autobiogrāfiskajā grāmatā „Par pārdzīvoto un par cīņu” (1928.g. Varšava). V.Studņicka vecāki ticēja Polijas neatkarības idejai, bija tās atbalstītāji un audzināja tādā garā arī savus bērnus.
No 1877.g. līdz 1884.g. mācījies Daugavpils reālskolā, to nepabeidzis, 1885.g. iestājās Varšavas komercskolā, arī to nepabeidza, jo aktīvi iesaistījās partijas „Proletariāts” darbā. 1888.g. par pagrīdes darbību tika arestēts un ievietots Aleksandrovskas cietoksnī Varšavā. Tā kā V.Studņickim tika konstatēti garīga rakstura traucējumi, viņu atbrīvoja no aresta un 1889.g. un atstāja radinieku aizgādībā viņu dzīves vietā Dinaburgas apriņķī policijas uzraudzībā. 
 No 1890.g. 30.decembra V.Studņicki nodeva mātes aizgādībā, kas dzīvoja Dinaburgā.
1891.g. februārī viņu atzina par veselu un nosūtīja uz Austrumsibīriju, kur V.Studņickis pavadīja gandrīz 6 gadus. Trimdas laikā viņš sāka nodarboties advokatūrā, pētīja muzeju un bibliotēku materiālus par Sibīriju.
1896.g. pārcēlās uz Pēterburgu, pēc tam uz Varšavu. Izmantojot Sibīrijā sakrātos materiālus, V.Studņickis sarakstīja grāmatu – sociāli ekonomisku pētījumu „Mūsdienu Sibīrija” (1897, Krakova).
20.gs. sākumā sākās S.Studņicka sadarbība ar Juzefu Pilsudski. Viņš dzīvo gan Ļvovā, gan Pēterburgā, gan Krakovā. 1910.g. piedalās Vispasaules poļu kongresā Vašingtonā (ASV). Amerikas periods turpinājās 16 mēnešus, kura laikā V.Studņickis apmeklēja 20 Amerikas pilsētas, kur dzīvoja poļi, studēja bibliotēkās, strādāja Vašingtonā Kongresa bibliotēkā, gatavoja publikācijas ASV žurnāliem. Amerika pārsteidza viņu ar tehnisko varenību un demokrātijas ideāliem.
 V.Studņickis ir sarakstījis grāmatas par vēsturi, Polijas centieniem pēc brīvības un neatkarības: „О переживаниях и борьбе”, „Польская проблема”, „История государственного устройства России”, „Политика в образовании со времен Екатерины и до наших дней”, uzstājās ar lekcijām, bija erudīts un izglītots cilvēks, ar plašu redzesloku un zināšanām.
1917.-1918.g. bija Polijas Pagaidu Valsts Padomes loceklis. 
Grāmatā „Polija un Eiropas politiskā sistēma” ir jūtama naidīga attieksme pret Baltijas valstīm, jo V.Studņickis propagandēja idejas par Polijas-Vācijas savienību. Viņa politiskā darbība tiek vērtēta pretrunīgi.
Otrā pasaules kara laikā Ļvovā viņš vāca materiālus par padomju okupāciju, pēc tam izdeva brošūru „Советское господство в Восточной Польше 1939-1941”, tādēļ 1945.g. bija spiests emigrēt uz Angliju. 
1953.g. cienījamā vecumā nomira.


Saistība ar Daugavpili:

Dzimis un bērnību pavadījis Daugavpilī, kā arī vienu gadu (1890.) pavadījis Daugavpilī pie mātes ārstējoties.


Izmantotie avoti:
  1. Станкевич Р. Политик и ученый : [Об уроженце Даугавпилса, обществ.-полит. деятеле, борце за независимость Польши Владиславе Студницком (?-1953)] / Р.Станкевич // Красное знамя. - (6 нояб. 1991), с.2. 

Elektroniskie resursi:

Literatūras saraksts par Vladislava Studņicka darbību LCB e-katalogā



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019