BIBLIOTĒKU NEDĒĻA – 2010 DAUGAVPILĪ - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Pedagogi

NIKOLAJS VANADZIŅŠ

Ērģelnieks, mūzikas pedagogs
1892-1978

Nikolajs Vanadziņš dzimis 1892.gada 11.decembrī Valkas apriņķa Trikātā mežziņa ģimenē. Mūzika viņu aizrāva un valdzināja jau kopš agrām bērnu dienām. Vispārējo izglītību viņš ieguva Rīgas Nikolaja ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas jauneklis nolēma visu savu dzīvi veltīt mūzikai.
1911.gadā N.Vanadziņš devās uz Pēterburgu un tur gatavojās iestājpārbaudījumiem konservatorijā. Lai nopelnītu nepieciešamos iztikas līdzekļus, viņš strādāja gan par pianistu kinoteātrī, gan par privātskolotāju. 1913.gadā N.Vanadziņš iestājās Pēterburgas konservatorijā un apguva ērģeļu spēli profesora Žaka Handšina klasē. Jau studiju gados N.Vanadziņš uzstājās koncertos un dažreiz aizvietoja savu skolotāju pie baznīcas ērģelēm. 1917.gadā Nikolajs Vanadziņš absolvēja Pēterburgas konservatoriju un uzsāka darbību trijās sfērās: teātrī, pedagoģijā un koncertdarbībā. No 1920.gada viņš bija Petrogradas konservatorijas ērģeļspēles pedagogs.
1923.gadā Latvijas Konservatorijas rektors Jāzeps Vītols aicināja N.Vanadziņu uz Latviju un piedāvāja darbu Daugavpilī jaundibināmās Latgales Tautas konservatorijas (tagadējā Daugavpils Mūzikas vidusskola) direktora amatā. N.Vanadziņš piekrita un devās uz Daugavpili, lai sāktu aktīvu muzikālo darbību. Nemitīgās rūpēs Nikolajam Vanadziņam pagāja pirmie divi gadi, līdz pirmajai Latgales mūzikas mācību iestādei tika nodrošināta normāla eksistence un likti droši pamati muzikālās izglītības sistēmai. Viņš iesaistīja pedagoga darbā labus speciālistus no visas Latvijas – vijolnieku Paulu Krūmiņu, čellistu Pēteri Komisāru, vokālistus Jēkabu Karpu, Gabriēlu Vīksnu un citus. Pats Nikolajs Vanadziņš līdzās direktora pienākumiem vadīja klavieru klasi, bet pēc pāris gadiem pie konservatorijas nodibināja ērģelnieku skolu, kurā mācījās daudzi Latgales ērģelnieki. Ārpus mācību darbam konservatorijā viņš daudz uzmanības veltīja koncertdarbības izvēršanai pilsētas mērogā, iesaistot tajā pedagogus un audzēkņus, kā arī pieaicinot māksliniekus no Rīgas un ārzemēm. Daugavpilī aizvadītajos gados N.Vanadziņš apliecināja savas pedagoga, mūzikas dzīves organizatora un mākslinieka–izpildītāja spējas, ienesot pilsētā jaunas kultūras dzīves vēsmas, bet viņa lielākais nopelns bija profesionālās mūzikas izglītības sistēmas izveidošana.
Pēc sešiem ražīga darba gadiem Daugavpilī N.Vanadziņš 1929.gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur vadīja Tautas konservatoriju (tagad Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola), un šajā amatā viņš nostrādāja līdz 1956.gadam.
Paralēli direktora un pedagoga darbam N.Vanadziņš no 1934. līdz 1936.gadam veica direktora pienākumus Nacionālajā operā. 1938.gadā viņš pārgāja darbā uz Latvijas konservatoriju, kur vadīja ērģeļu klasi un nostrādāja par pedagogu līdz pat aiziešanai pensijā 70.gadu vidū. N.Vanadziņš izskoloja jaunu talantīgu latviešu ērģelnieku paaudzi un izveidoja stabilu latviešu ērģeļu skolu. Kā izcilākos no viņa skolniekiem var minēt Pēteri Sīpolnieku, Oļģertu Cimdiņu, Jevģēniju Ļisicinu, Larisu Bulavu un daudzus citus.
N.Vanadziņš pats 40.-50.gados aktīvi koncertēja Rīgā un ārpus Latvijas. Viņš bija izcils ērģeļmūzikas klasiķu interpretētājs, dziļi izprata ikviena ērģeļu komponista mūzikas stilu.
Nikolaja Vanadziņa mūžs noslēdzās 1978.gada 23.augustā.


Saistība ar Daugavpili:

Daugavpils Mūzikas skolas (Latgales Tautas konservatorijas) dibinātājs un pirmais direktors.


Izmantotie avoti:
  1. Iezīmēti Daugavpilī : ievērojamākās personības Daugavpils vēsturē / teksts: Anna Rancāne ; teksta red.: Sandra Meškova ; tulk.: Tatjana Dubrovska ; Daugavpils pilsētas dome. - Daugavpils : [B.i.], 2010. - 95 lpp. : il. - Avoti: 95.lpp. - Uz vāka uzrād. teksta aut. (Anna Rancāne).
  2. Paukšte, Jānis. Nikolajs Vanadziņš : [par latgales ērģelnieku (1892-1978)] / Jānis Paukšte // Latgales mūzikas kultūra / Jānis Paukšte. - Rēzekne : LKC, 2002. - 115.-117.lpp.

Elektroniskie resursi:

Literatūras saraksts par Nikolaja Vanadziņa darbību LCB e-katalogā



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019