Cienījamie lasītāji! - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Literāti, valodnieki

ANTONIJS MEDUŅECKIS (MIDUŅECKIS) / АНТОНИЙ МЕДУНЕЦКИЙ

Dzejnieks – autodidakts, reliģiskais darbinieks
1888 - 1955

A.Meduņeckis (citos avotos Miduņeckis) ir dzimis 1888.gadā vecticībnieku ģimenē Daugavpilī. Ģimene dzīvoja Vecajā Forštadtē Zeltkalna ielā. Tēvs bija namdaris, bērni (3 dēli un meita) auga čakli un strādīgi, patstāvīgi iemācījās lasīt un rakstīt. Ģimenē stingri ievēroja reliģiskos rituālus un tradīcijas. Meduņecki mīlēja mūziku, sevišķi dziedāšanu, visiem ģimenes locekļiem un tuvākajiem radiniekiem bija labas balsis.

Jau pusaudža gados Antonijs sāka sacerēt dzejoļus, viņš daudz un aizrautīgi lasīja. Tā kā viņš neauga literārā vidē, topošajam dzejniekam pašmācības ceļā nācās apgūt nepieciešamās zināšanas dzejoļu sacerēšanā. Daugavpilī tika izdoti vairāk nekā 10 A.Meduņecka dzejoļu krājumu. Darbu mākslinieciskā vērtība nav augsta, dzejoļiem ir raksturīga daudzvārdība, didaktisms. Taču tie ir interesanti no saturiskā viedokļa, jo atspoguļo konkrētus notikumus, faktus, pilsētas vecticībnieku ikdienu, raksturus. Asi un satīriski viņš parāda vietējās reliģiskās dzīves negatīvās puses, nosoda cilvēku netikumus: melus, savtīgumu, liekulību, glaimus.

Viņš ir veltījis dzejoļus arī bērniem, tiem ir raksturīgs lielāks liriskums, tēlainība, emocionalitāte.

A.Meduņeckis bija konservatīvo uzskatu piekritējs, negatīvi noskaņots pret boļševikiem.

1932.gadā A.Meduņeckis pārbrauca uz Rīgu un kalpoja Rīgas Grebenščikovas draudzē: bija korists un baznīcas skolas pasniedzējs. Viņam bija ļoti izteiksmīga balss. Kad Antonijs atbrauca ciemos uz dzimto Daugavpili un šeit dziedāja, lielā Ņikoļskas vecticībnieku baznīca bija pārpildīta. Viņš apmācīja koristus arī Lietuvā. Grebenščikovas draudzē A.Meduņeckis kalpoja 23 gadus, bija dāsns un godīgs, naudu atdeva nabadzīgajiem.

A.Meduņeckis nodzīvoja mūžu neprecējies, nomira 1955.gadā (68 gadu vecumā) no asinsizplūduma smadzenēs. Apglabāts Rīgā.

Jaunākais brālis Fjodors bija aktieris un dziedātājs, mācījies mūzikas skolā, vakaros spēlēja Rīgas-Orlas dramatiskajā teātrī. Viņš nomira 32 gadu vecumā no tuberkulozes.


Saistība ar Daugavpili:

Dzimis un dzīvojis Daugavpilī (līdz 1932.gadam)


Izmantotie avoti:

Провинциальный альманах / ред. Фаины Осиной, Галины Васильковой. - Даугавпилс : Hronos ; Daugavpils Pilsētas Dome [Общество], 2008. - 179 с. : ил., [2] л. цв. ил. - (Hronos). Nr.10.


Elektroniskie resursi:
 


@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019