Bibliotēkas darba laika izmaiņas maijā - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"



Tuvākie notikumi
2019-12-12
plkst. 17.00 LCB Nozaru literatūras sektorā tikšanās ar dzejnieci Fainu Osinu “Atslēga no ilūziju durvīm”
2019-12-18
plkst. 16.00 LCB Nozaru literatūras sektorā Daugavpils pilsētas mājturības, vizuālās mākslas skolotāju eglīšu rotājumu izstādes “Peles brauca kamanās” atklāšana


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Arhitekti

PAULS MAKSS BERČI

Arhitekts
1840-1911

Pauls Makss Berči (Bertschy) dzimis 1840.gada 1.(14.)janvārī Štrausbergas pilsētiņā netālu no Berlīnes (Vācijā) kā otrais bērns deviņu bērnu ģimenē. Pauls Makss nāca no namdaru dzimtas - viņa tēvs, vectēvs un vecvectēvs bijuši prasmīgi namdari. Pusaudžu gados viņš atstāja Štrausbergu, lai mācītos Berlīnē reālskolā un uzkrātu praktisko pieredzi. Berlīnē šajā laikā darbojās talantīgu jaunu arhitektu plejāde, starp viņiem valdīja liela konkurence un tieši šī iemesla dēļ jaunais Pauls Makss devās uz austrumiem, kur izsisties bija vieglāk. Baltijā bija vajadzīgi labi izglītoti cilvēki, kas veicinātu saimniecisko izaugsmi.

No 1860.gada P.M.Berči strādāja arhitekta H.Šēla birojā Rīgā. 1864.gadā P.M.Berči pieņēma uzaicinājumu pārcelties uz Daugavpili, kur sāka strādāt Daugavpils-Vitebskas dzelzceļa būves birojā. Ar pārtraukumiem šajā amatā viņš darbojās līdz 1871.gadam. Daugavpilī viņam ar sievu Šarloti Katarīnu piedzima pirmais dēls. Daugavpils periodā P.M.Berči paralēli ikdienas tehniskajiem darbiem centīgi nodevās sevis pilnveidošanai un meklēja visa veida pasūtījumus - šajā laikā tapa katoļu baznīca Rokišķos (Lietuva). 1869.gadā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu Pēterburgas Mākslas akadēmijā. No 1868. līdz 1871.gadam viņa vadībā Daugavpilī strādāja vēlāk pazīstamais arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimans, kam P.M.Berči iedeva rekomendācijas rakstu stājoties Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā.

No 1871. līdz 1902.gadam P.M.Berči bija Liepājas pilsētas arhitekts, un daudzas ievērojamas sabiedriskās ēkas pilsētā un tās apkārtnē bija viņa projektētas. Šajā laikā Liepājā strauji auga rūpnieciska un sabiedriska rakstura būvju pasūtījumu skaits. Turīgie uzņēmēji un tirgotāji savu kapitālu novirzīja uz lepnu savrupmāju un villu celtniecību. Tas deva iespēju jaunajam arhitektam pilnībā izpaust savu daudzveidīgo talantu gan sabiedrisko ēku, gan kulta celtņu un privāto māju būvniecībā. Savas atziņas Berči balstīja viduslaiku būvmākslas studijās. Romānikas un gotikas arhitektūras formas viņa projektos sastopamas visbiežāk. Berči projektētās ēkas parasti tika celtas vai nu no sarkanajiem ķieģeļiem, vai arī izmantojot jauktu materiālu – ķieģeļus un apmetumu vai laukakmeņus un sarkanos ķieģeļus. Ar tik vienkāršu materiālu Berči ir pratis pierādīt, ka arī rūpnieciskam objektam var piešķirt skaistu arhitektonisko veidolu. „Ķieģeļu stilā” veidota lielākā daļa no viņa projektētajām būvēm Liepājā: cietums(1891), slimnīca(1887), fabrikas, ugunsdzēsēju depo, noliktavas, Miertiesas nams, dzīvojamās ēkas. Izkoptās neorenesanses formās veidota Apgabaltiesa, bijusī Nikolaja ģimnāzija, neogotikas – tagadējais Liepājas Vēstures un mākslas muzeja nams (1900), klasiskās – dūņu dziedniecības iestāde (1902).

P.M.Berči projektēja arī ēkas citos Latvijas novados: luterāņu baznīcu Cesvainē (1879), Priekules un Skaistkalnes muižu dzīvojamās ēkas (1893).

Divi no Berči dēliem - Makss un Gvido, gāja tēva pēdās un kļuva par arhitektiem.

P.M.Berči nomira Liepājā 1911.gada 1.februārī, apbedīts Liepājas Vecajos kapos.

2011. gadā Rīgā tika izdota arhitektam veltīta Imanta Lancmaņa un Angelikas Berči monogrāfija „Bertschy”.


Saistība ar Daugavpili:

Strādāja Daugavpilī par arhitektu (1869-1871).


Izmantotie avoti:
  1. Māksla un arhitektūra biogrāfijās : [biogrāfiska vārdnīca] / atbild. red. Andris Vilsons ; sēj. aut.: Vaidelotis Apsītis, Laila Baumane (Alsiņa) ... [ u.c.]. 1.sēj. A-Kal. - Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1995. – 53. lpp. : il. - (Latvija un latvieši).  ISBN 5-89960-057-8 ISBN 5-89960-058-6 ISBN [021b] x
  2. Lancmanis Imants. Sarkanais ķieģelis! Sarkanais ķieģelis? Sarkanais ķieģelis... : [par arhit. Maksi Pauli Berči (1840-1911)] / Imants Lancmanis // Māksla. - Nr.4 (1986), 19.-24.lpp.

Elektroniskie resursi:

Literatūras saraksts par Paula Berči darbību LCB e-katalogā

Paula Berči darbi



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019