
Tēlniece
1937
Dzimusi 1937. gada 14. maijā Daugavpils rajona Naujenes pagasta Viļušu ciemā namdara ģimenē. 1952. – 1957. gadā mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. 1957. – 1963. gadā studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā T. Zaļkalna, K. Zemdegas, E. Meldera vadībā. Vēl studiju laikā sākusi piedalīties izstādēs: Baltijas republiku studentu patstāvīgo darbu izstāde (1958); Latgales tēlotājas un lietišķās mākslas darbu izstādē.
Māksliniece veidojusi skulptūras, izmantojot dažādus materiālus, bet visbiežāk bronzu. Viņas mākslinieciskajai izteiksmei raksturīga vijīga plastika, formu un ritmu dinamika. Darinājusi portretus, figurālas kompozīcijas, ciļņus, mazo formu darbus. 60. gados pievērsusies medaļu mākslai, bijusi viena no šī žanra atjaunotājām Latvijā un atzīta medaļu māksliniece PSRS. 1973. gadā sarīkojusi pirmo Latvijas PSR Medaļu triennāli, kur viņas darbi izcēlās ar talantu un tieksmi pēc neatkarības. Darbos atspoguļojusi pasaules kultūras, mākslas un vēstures personības un notikumus.
Pēc laulībām ar Francijas pilsoni pārcēlusies uz dzīvi Francijā, kur 1989. gadā ieguvusi Francijas pilsonību. 1982. – 1984. gadā dzīvojusi Marseļā, bet kopš 1984. gada – Parīzē. 1983. – 2002. gadā papildinājusi zināšanas pie medaļu mākslinieka – Francijas Mākslas akadēmijas locekļa – R. Korbēna. 1990. un 1997. gadā V. Zeilei piešķirta Parīzes Mākslas akadēmijas gada stipendija. 1990. gadā tēlniece piedalījusies Luvras muzeja eksterjera skulptūru restaurācijā. Nodarbojusies ar pedagoģisko darbu: Parīzes pilsētas tēlotājas mākslas kursu pedagoģe (1987); zīmēšanas pasniedzēja Parīzes Mākslas akadēmijā (1987 – 2002); Austrumu valodu un civilizāciju institūta latviešu valodas lektore (1995). Parīzē izveidojusi un vada tēlniecības privātstudiju.
Māksliniece iekļāvusies franču 20. gadsimta figurālās tēlniecības atzarā, kurā dominē reālisma, impresionisma, neobaroka un neoklasicisma vēsturiskās tradīcijas. V. Zeile veidojusi medaļas Sanktpēterburgas Monētu kaltuvei, Parīzes Monētu kaltuvei, kuru vidū ir medaļas kinorežisoriem, mūziķiem, diriģentiem un gleznotājiem. 1988. gadā V. Zeile veidojusi piemiņas cilni R. Blaumanim Takaharju slimnīcā Punkaharju (Somija).
V. Zeile strādājusi pasteļglezniecībā, izmantojot spalvas tehniku, kā arī ogles un sangīnas zīmējumā. Tēlniece sadarbojusies ar periodiskajiem izdevumiem, rakstījusi par mākslu, fotogrāfiju, ceļojumu iespaidiem, veidojusi ilustrācijas dzejoļu grāmatām.
Valentīnas Zeiles dzimtajā pusē – Naujenes Novadpētniecības muzejā – atklāta tēlnieces mākslas galerija. Tā ir mākslinieces dāvana dzimtenei – medaļas, skulptūras, zīmējumi, mākslinieces personālizstāžu afišas, katalogi, fotoattēli, dokumenti, personīgais fotoarhīvs. Galerijas fondos ir arī grafikas kolekcija – viņas medaļu mākslas skolotāja akadēmiķa R. Korbēna gravīras un pasaulslavenā mīma M. Marso litogrāfijas.
Valentīnai Zeilei piešķirti neskaitāmi PSRS un Francijas apbalvojumi un goda nosaukumi.
Saistība ar Daugavpili:
Dzimusi Daugavpils rajona Naujenes pagastā.
Izmantotie avoti:
- Latgales kultūras darbinieki : [biogrāfiska vārdnīca] / sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka. 2. grām. – Rīga : Jumava, 2008. – 424.-427. lpp. : il. ISBN 9789984384672
- Māksla un arhitektūra biogrāfijās : [enciklopēdija]; Papildinājumi A-U. 4.sēj. V – Ž. – Rīga : Preses nams, 2003. – 121.-122. lpp. : il. – (Enciklopēdija “Latvija un latvieši”). ISBN 9984-00-457-0
Elektroniskie resursi: