Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Politiķis, jurists
1888 – 1946
J. Veržbickis dzimis 1888. gada 18. aprīlī Eversmuižā, Ludzas apriņķī vietējā pagasta valdes darbveža ģimenē. J. Veržbicka tēvs vairāk kā 30 gadus darbojies Ludzas un Rēzeknes apriņķī par pagasta valdes darbvedi. Topošais politiķis 1899. gadā pabeidza tautas skolu Baltinavā, pēc tam mācījās Pleskavas klasiskajā ģimnāzijā. 1907. gadā sāka studijas Pēterburgas universitātes juridiskajā fakultātē, taču to nepabeidza, jo 1911. gadā, izceļoties studentu nemieriem, J. Veržbicki izslēdza no universitātes un izsūtīja no Pēterburgas. Viņš piesakās dienēt krievu armijā un 97. Vidzemes kājnieku pulka sastāvā nonāk Dvinskā (Daugavpils). 1914. gadā viņš pabeidza Maskavas universitāti un saņēma jurista diplomu. Pēc tam tika mobilizēts armijā, cīnījās Polijas teritorijā un par varonību saņēma IV šķiras Sv. Annas ordeni. Kaujās pie Lodzas J. Veržbicki smagi ievaino un pēc ilgas ārstēšanas atvaļina no armijas.
No 1916. gada pavasara līdz 1917. gada jūlijam J. Veržbickis strādāja Maskavas tiesā. Atgriezies Daugavpilī, strādāja Latgales apgabaltiesā un izpildīja arī izmeklēšanas tiesneša amatu. 1922. gadā viņš pāriet darbā uz advokatūru.
J. Veržbickis aktīvi iesaistījās arī politikā: tika ievēlēts par Daugavpils pilsētas domes deputātu un bija poļu kluba viceprezidents.
1922. gadā tika pirmoreiz ievēlēts Latvijas Republikas Saeimā, atkārtoti ievēlēts 1925., 1928. un 1931. gadā. Parlamentā aktīvi aizstāvējis poļu minoritātes intereses, publicējis rakstus presē, cīnījās par poļu skolu attīstību Latvijā. 1928. – 1931. g. J. Veržbickis pildīja Latvijas Republikas iekšlietu ministra pienākumus kā pirmais nacionālās minoritātes pārstāvis Latvijas Republikas valdībā.
Sākot ar 1934. gadu politikā vairs neiesaistījās un dzīvoja Daugavpilī, strādājot par juristu un piedaloties poļu biedrības darbā.
Bija precējies ar Tamāru Klemetjevu, ģimenē bija divi bērni: dēls Viktors un meita Janīna Sofija.
J. Veržbickis miris 1946. gadā un apbedīts Daugavpils katoļu kapos.
Saistība ar Daugavpili:
Dzīvoja un strādāja Daugavpilī
Izmantotie avoti:
- Iezīmēti Daugavpilī : ievērojamākās personības Daugavpils vēsturē / teksts: Anna Rancāne ; teksta red.: Sandra Meškova ; tulk.: Tatjana Dubrovska ; Daugavpils pilsētas dome. – Daugavpils : [B.i.], 2010. – 95 lpp. : il. – Avoti: 95.lpp. – Uz vāka uzrād. teksta aut. (Anna Rancāne).
- pl.wikipedia.org
Elektroniskie resursi: