Pseidonīms: Barisjans
Skolotājs, dzejnieks
1922 – 1991
Dzimis 1922. gadā Bīriņu pagastā un mācījies Gaujas – Inčukalna skolā, kur tēvs strādāja par skolotāju. Arī māte nāk no senas skolotāju dzimtas, un J. Bariss ir skolotājs jau ceturtajā paaudzē. Dzeju sāka rakstīt jau skolas gados. J. Bariss absolvējis Jelgavas Skolotāju institūtu. 1941. gadā kopā ar Ziedoni Purvu un Gunāru Saliņu izdeva literāro žurnālu „Trauksme”. Kara beigās viņu mobilizē Vācijas armijā. Pēc Vācijas kapitulācijas viņu arestē un nosūta uz filtrācijas nometni Krievijā, kur viņš pavada vairākus gadus. Pēc atgriešanās Rīgā seko studijas, dienests Padomju Armijā, darbs dažādās Vidzemes skolās. Sākot ar 1960. gadu Jānis Bariss Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā lasa lekcijas pedagoģijā un psiholoģijā, veic prakses prorektora pienākumus, vada institūta drāmas ansambli un laikraksta „Padomju Daugava” paspārnē nodibina jauno literātu apvienību. Viņa vadībā sāk iznākt šī laikraksta literārais pielikums „Jauno Balsis”. Literātu sanāksmēs J. Bariss ir stingrs, noteikts, grūti pārliecināms. Turpretim ārpus redakcijas sienām, tiekoties ar jaunajiem literātiem, no viņa staro labvēlība, gaišs humors un neizsmeļams prieks.
1965. gadā pēc aizbraukšanas no Daugavpils J. Bariss Murjāņu sporta internātskolā māca literatūru un svešvalodas, kļūst šīs skolas Jūrmalas filiāles direktors. Sadarbojas ar „Padomju Jaunatni”, publicē „Dadzī” kuriozus izvilkumus no skolēnu sacerējumiem, parakstīdamies ar pseidonīmu Barisjans. Vienlaikus vāc anekdotes un dzejo.
Tikai 1990. gadā Austrālijā nāk klajā viņa pirmā un vienīgā dzejoļu grāmata „Gada mūžs”, kas atzinīgi novērtēta lielākajā ārzemju latviešu laikrakstā „Laiks”, ko izdod ASV un Kanādā. Krājumu veido plašs dabas dzejoļu cikls, intīmās lirikas nodaļa „Soneti manai madonnai” un nodaļa „Grēksūdze” – veltījums savai paaudzei, kur ietilpst divi sonetu vainagi: „Tumšā bikts” un „Gaišā bikts”. „Grēksūdzē” skan dzejnieka sāpe par tuvojošos vecumu, tuvās aiziešanas nojausma, gandarījums par dzīves spožajiem mirkļiem. Ik rinda šajos sonetos emocionāli piesātināta, stilistiski noslīpēta.
Vienā no Rīgas izdevniecībām savu kārtu gaida kopkrājums „Mūža acis”, kur līdzās Jāņa Barisa dzejoļiem būs lasāmi arī citu padzīvojušu, agrākajos gados literatūrā „neielaistu” dzejnieku darbi. J. Bariss piedalījies antoloģijas „Pedagoģiskā doma Latvijā no 1890. gada līdz 1940. gadam” sastādīšanā.
Mūža pēdējos gados Jānis Bariss apceļoja Latviju, apmeklēja mazpilsētas, ciematiņus, priecājās par veciem parkiem, skuma par postu, ko cilvēks nodara dabai.
Jānis Bariss miris 1991. gadā.
Saistība ar Daugavpili:
Dzīvoja Daugavpilī un strādāja DPI (1960-1965).
Izmantotie avoti:
- Liepa, Anita. In memoriam : [par dzejn. J. Barisu : 1922 – 1991] / Anita Liepa // Daugavpils Vēstnesis.- (1991, 27.apr.), 6.lpp.
Elektroniskie resursi: