Aiz trejdeviņām zemēm, aiz trejdeviņām jūrām – Kanādā – dzīvoja onkulis Miervaldis. Latvietis. Radu viņam netrūka, taču tie visi bija palikuši Latvijā. Gadi skrēja, onkuli pie zemes lieca gadu nasta, kamēr kādā skaistā rudens dienā Dievs Tas Kungs nolēma aicināt viņu pie sevis. Visu mūžu cītīgi strādājis, Miervaldis bija iekrājis glītu naudas summiņu, ko nolēma sadalīt tuviniekiem un labdarībai arī nedaudz noziedot. Testamentā viss tika sīki un smalki aprakstīts, parakstīts, ar stiprām zieģelēm apzīmogots. Kad aizgājēja pēdējo vēlēšanos saņēma tuvāki un tālāki radi Latvijā, tad atklājās, ka vienkārša tā lieta vis nav. Jāsaka tā: vairums no viņiem sēdēja mutes atpletuši un neticēja savām acīm…