Romāns stāsta par zēnu, kura attiecībās ar pasauli liela loma ir iztēlei. Viņš saskata apkārt noslēpumus, notic tam, ko pats ir iztēlojies, un aizrauj līdzi arī draugus Kārli un Dārtu. Visai noslēpumainā veidā pie viņa ierodas arī vecs vīrs, kuru Andris nav saticis kopš agras bērnības, bet joprojām sauc paša izgudrotā vārdā – par Kalna Klapētāju. Grāmatas darbība norisinās ļoti konkrētās Pārdaugavas vietās un bērni bārsta tipiskus mūsdienu valodas piesārņojuma elementus. Un tomēr grāmatai piemīt sapņa estētika – sapnis, kurā savijas zēna ilgas un nojausmas, izrādās ceļvedis notikumiem reālajā dzīvē.