Jaunajā romānā Virdžīnija Lejiņa, apspēlējot klasiķa Marģera Zariņa frāzi: “Kur tas vējš ir aprakts un no kuras puses pūš tas suns?”, prasmīgi un asredzīgi, ar krietnu devu ironijas, tomēr neslēptā mīlestībā, izceļ dienasgaismā mūsdienu Latvijas laukus, liekot lasītājam aizdomāties arī par to, kā dzīvot mūžu, kas sniegtu gandarījumu, un kā tajā atrast un nepazaudēt sevi. Grāmatas darbība notiek mūsdienās, un līdz ar to tajā atspoguļojas arī dažādas mūsdienām raksturīgās parādības – ģimeņu šķiršanās, izdegšana, absurdā birokrātija, kara tuvuma sajūta. Taču tas ir vairāk kā fons, jo pašā centrā ir Māretas dzīvesstāsts un ceļš uz sevis atrašanu, pieņemšanu un īstu brīvību.