“Grāmatā “ne tev, zivs” saplūst divas pasaules – maigā, jūtīgā, romantiskā ar zinātnisko, pragmatisko, determinēto. Par lauztu sirdi programmēšanas valodas koda rindiņās un par “īstā un vienīgā” atrašanu, jau esot anatomikumā, iekonservētam formalīna burkā. Krājumā tiek parādītas iekšas – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē” (Alise Bogdanova).