Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Vēsturnieks, žurnālists
1824 – 1888
Dzimis 1824. gada 6. decembrī Orenburgā militārā auditora ģimenē.
Viņa tēvs bieži tika pārcelts no viena garnizona uz otru. Tā Češihinu ģimene nonāca Dinaburgā, kur cietokšņa garnizonā pagāja Jevgrafa bērnība. Ģimenē valdījusi patriarhāla gaisotne, dziļa reliģiozitāte un tēva kults. J. Češihins pabeidzis Dinaburgas ģimnāziju (1843) un iestājies Maskavas Universitātes Matemātikas fakultātē. Jau universitātē, viņš aktīvi iesaistījies Krievijas inteliģences diskusijās starp slavofiliem un rietumniecisko uzskatu piekritējiem. Tas atstāja paliekošu iespaidu uz viņa sabiedriski politiskajiem uzskatiem.
Pēc Maskavas Universitātes absolvēšanas 1847. gadā, tēva iespaidots, J. Češihins iestājies militārajā dienestā, kur strādājis par grāmatvedi. Dienests noritējis Polijas teritorijā, bet 1862. gadā viņš tika pārcelts uz Rīgas garnizonu. Šeit J. Češihins atstājis novārtā savu militāro karjeru un sācis nodarboties ar viņam tik tuvo sabiedrisko darbību. Rīgā saskāries ar dominējošu vācu ietekmi uz vietējo sabiedrisko un politisko dzīvi, kas viņam kā krievu slavofilam un krievu valstiskuma ideju paudējam nebija pieņemami, un viņš uzsācis slavofilisma ideju iedzīvināšanu vietējā krievu sabiedrībā.
J. Češihins aktīvi iesaistījies Rīgas krievu sabiedrības dzīvē. Viņš vācis naudu un piedalījies Lomonosova meiteņu ģimnāzijas un Aleksandra zēnu ģimnāzijas izveidē. Tās bija pirmās vidējās izglītības iestādes Baltijā, kur mācības notika tikai krievu valodā. Viņš piedalījies Petropavlovskas pareizticīgo biedrības darbībā, atbalstījis krievu kultūras un literatūras biedrību dibināšanu Rīgā.
1869. gadā J. Češihins nodibinājis pirmo privāto krievu laikrakstu “Рижский вестник” (“Rīgas Vēstnesis”). Pirmajos laikraksta pastāvēšanas gados viņš vienlaikus bijis gan avīzes izdevējs, redaktors, gan vienīgais darbinieks. Finansiāli avīze daudzus gadus bija nerentabla un pastāvēja no vietējo mecenātu ziedojumiem. J. Češihina paustās idejas neguva plašu atbalstu vietējā krievu sabiedrībā un bieži vien izraisīja asas diskusijas.
J. Češihina darbība neaprobežojās ar avīžu publikācijām. Viņš iedziļinājies apspriežamo politisko jautājumu reālijās, vācis vēstures un arhīvu materiālus, pētījis latviešu un igauņu vēsturi un kultūru, pirmo reizi krievu valodā pārtulkojis Livonijas Indriķa hroniku. Viņš apkopojis un 1877. – 1883. gadā izdevis krājumu “Сборник материалов и статей по истoрии Прибалтийского края” (“Baltijas novada vēstures materiālu un rakstu krājums”) četros sējumos. Pēdējos dzīves gados (1884 – 1888) viņš rakstījis, bet nepabeidzis pētījumu “История Ливонии с древнейших времен” (“Livonijas vēsture no senākajiem laikiem”).
J. Češihins iegājis vēsturē kā pirmais profesionālais krievu publicists Baltijas guberņās un vietējās krievu preses tradīciju un idejisko pamatu iedibinātājs. Viņa dēli gājuši tēva pēdās un guvuši ievērību kā literatūras kritiķi, publicisti un žurnālisti.
Miris 1888. gada 2. martā Rīgā, apglabāts Rīgas Pokrova kapos. Uz viņa kapa uzstādīts par rīdzinieku saziedotajiem līdzekļiem veidots piemineklis.
Saistība ar Daugavpili:
Dzīvojis Daugavpilī, beidzis Dinaburgas ģimnāziju.
Izmantotie avoti:
- Jevgrafs Češihins. // Latvijas krievi, www.russkije.lv (skatīts 27.11.2024).
- Latvijas enciklopēdija: 5 sēj. ar rādītāju / galv. red. Heinrihs Jubels. 2. sēj. Cēsu – Hūrn. – Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība [SIA], 2003. – 799 lpp. : il.
- Выдающиеся русские латвийцы : биографический справочник / Ватолин Игорь Вячеславович … [и др.]. – Рига : IK Zoriks, 2008. – 158 с. : ил., портр. – (Klio) Алф. указ.: с. 157–158.
- Чайкина Жанна. Смерть на полуслове : [о писателе, редакторе “Рижского Вестника” Евграфе Васильевиче Чешихине : в связи с 175-летием со дня его рождения] / Жанна Чайкина // Сейчас. – ISSN 1691-0044. – N 23 (11 июня 2009), с. 36 : фот.
- Attēls: Пухляк, Олег. 100 русских портретов в истории Латвии. – Рига : Общество “D.V.I.N.A”, 2008.
Elektroniskie resursi: