Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Vieglatlēts
1951
Dzimis 1951. gada 12. maijā Krāslavas rajonā Dagdā. Drīz vecāki nomainīja dzīves vietu: pārbrauca uz Cēsīm, bet pēc 4 gadiem pārcēlās uz Daugavpili. Ģimene dzīvoja Grīvā, un tāpēc viņa skolas gaitas sākās Daugavpils 6. vidusskolā. Kaut gan Arnolds bija vienīgais bērns ģimenē, vecāki viņu nelutināja, bet gan pieradināja pie atbildības un patstāvības.
Mācījies Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (Daugavpils Universitāte).
Vidusskolas laikā A. Beinarovičs sāka nodarboties ar vieglatlētiku, slēpošanu, piedalījās pilsētas skolu vieglatlētikas sacensībās, kur viņu ievēroja pazīstamais Daugavpils treneris Romualds Zigmunds. Tā arī sākās zēna sportista karjera: piedalīšanās republikāniskajās un Vissavienības sacensībās un čempionātos.
1968. – 1969. gadā A. Beinarovičs ieguva godalgotas vietas skriešanā 1500 un 3000 m distancēs gan Latvijā, gan Vissavienības nozīmes sacensībās. 1970. gadā viņš kļuva par PSRS čempionu krosā junioriem, tika iekļauts PSRS junioru izlasē.
Laikā no 1960. līdz 1970. gadam Latvijā notika Vissavienības un starptautiskās sacensības Rīgas kausa izcīņā un 6 reizes A. Beinarovičs ieguva pirmās vietas 5000 m skrējienā.
1971. gadā viņš pirmo reizi piedalījās PSRS Tautu spartakiādē Maskavā, kur izcīnīja 8.vietu. Pirms tam vajadzēja iegūt sporta meistara kategoriju.
1973. gadā A. Beinarovičs tika iekļauts PSRS pieaugušo izlasē, ar kuru apceļojis daudzas pasaules valstis, tai skaitā ASV, Āfrikā un Āzijā.
1975. gadā A. Beinarovičs ieguva 33. vietu pasaulē 3000 m šķēršļu skrējienā, taču to sportists uzzināja tikai 2006. gadā, kad apciemoja meitu ASV: viņa rokās nonāca vecs žurnāls, kur bija apkopoti pasaules rezultatīvāko veiglatlētu sporta panākumi.
No 1980. gada līdz 1990. gadam A. Beinarovičs strādāja par treneri Lokomotīvju remonta rūpnīcā, bija rūpnīcas Fiziskās kultūras padomes priekšsēdētājs.
1990. gadā A. Beinarovičs aizgāja no aktīvā sporta, organizēja savu biznesu, taču neveiksmīgi. Vēlāk sporta veterāns ieņēma vadošos amatus dažādos tirdzniecības uzņēmumos.
Tagad A. Beinaroviča rūpes ir saistītas ar mājas darbiem. Sieva Valentīna ir matemātikas pasniedzēja Daugavpils Universitātē, ir divas pieaugušas meitas un divi mazbērni.
2005. gadā A. Beinarovičam piešķirts Goda daugavpilieša nosaukums.
Saistība ar Daugavpili:
Dzīvo un strādā Daugavpilī.
Izmantotie avoti:
- Чайкина Жанна. Вся жизнь в движении : [о даугавпилс. легкоатлете, ветеране спорта Арнольде Бейнаровиче : в связи с присвоением звания “Почетный даугавпилчанин”] / Жанна Чайкина // Сейчас. – ISSN 1691-0044. – N 15 (14 апр. 2011), с.37.
Elektroniskie resursi: