Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Mūzikas pedagogs, komponists, diriģents
1880 – 1952
J. Rozītis ir dzimis 1880. gada 25. novembrī Valmieras apriņķa Rencēnu pagasta Salzemniekos lauksaimnieka ģimenē. Zēna iztēli un mūzikas izjūtu veicināja daba un tautas dziesmas, ko skandināja apkārtējie ļaudis. Mācības viņš uzsāka vietējā pagasta skolā, pēc tam iestājās Valmieras pilsētas skolā, kur reizē apguva arī klavieru un vijoles spēli, kā arī mūzikas teorijas pamatus. Pašmācības ceļā ieguva vācu valodas skolotāja tiesības. Mācījies Drēzdenes konservatorijā (1901 – 1904), turpinājis studijas Pēterburgas konservatorijas ērģeļu klasē (1905 – 1906), taču materiālo grūtību dēļ bijis spiests pārtraukt studijas, sācis vācu valodas skolotāja gaitas Krasnojarskas novada Jeņiseiskas ģimnāzijā, bijis Jeņiseiskas teātra mūzikālais konsultants, latviešu koru diriģents, luterāņu draudzes ērģelnieks (1906 – 1920).
Pēc atgriešanās Latvijā (1921) strādājis Madonas un Jelgavas ģimnāzijās par skolotāju, Izglītības ministrijas Skolu departamentā par „mācību līdzekļu konstruktoru”, Jelgavas (1925 – 1930) un Rēzeknes (1930 – 1944) Skolotāju institūtos par dziedāšanas, mūzikas teorijas, metodikas un klavieru spēles pasniedzēju. 1932. – 1933. gadā bijis pirmais jaundibinātās Rēzeknes Tautas konservatorijas direktors. Vadījis simfonisko orķestri, korus, vācis folkloru, koncertējis. Laikā no 1937. līdz 1939. gadam strādājis pie katoļu garīgo dziesmu krājuma veidošanas un didaktisko mācību sagatavošanas skolām.
Sastādījis „Dziedāšanas mācības metodiku” (1929), garīgo dziesmu krājumu „Musica Sacra” (1938), „Dziesmu krājumu skolām”, pētījumu „Baznīcas dziesma Latgalē” (1940), publicējis rakstus presē par mūzikas audzināšanas nepieciešamību.
1944. gadā saņēmis norīkojumu uz Daugavpilī, kur nodzīvojis līdz mūža galam (1944 – 1952). Strādājis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, Pedagoģiskajā un Mūzikas skolā, mācījis dziedāšanas mācības metodiku, mūzikas teoriju, kompozīciju un diriģēšanu, bijis Daugavpils teātra mūzikālais konsultants. Piedalījies 1948. gadā X Vispārējo latviešu dziesmu svētku sagatavošanā kā Daugavpils zonas koru virsdiriģents.
1945. gadā uzņemts Komponistu savienībā. Muzikālo skaņdarbu korim, orķestrim, klavierēm autors. Veidojis latviešu un latgaliešu tautasdziesmu apdares. J. Rozītis atstājis nozīmīgu devumu Latgales mūzikas kultūras attīstībā trijās muzikālās darbības jomās: mūzikas pedagoģijā, kora dziedāšanā un kompozīcijā. Veicinājis Latgales koru kultūras izaugsmi 20. gs. 30. – 40. gados.
1948. gadā ievēlēts par Daugavpils pašvaldības deputātu.
Apbalvots ar 3. škiras Sv. Staņislava (1913) un 5.šķiras Triju Zvaigžņu (1937) ordeni.
Miris 1952. gada 14. novembrī, apbedīts Daugavpils luterāņu kapos. 1976. gadā uz viņa kapa bijušie audzēkņi uzstādīja jaunu kapa pieminekli.
Saistība ar Daugavpili:
No 1945. gada līdz mūža galam (1952. g.) dzīvoja un strādāja Daugavpilī.
Sastādīja Ludmila Žilvinska, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Izmantotie avoti:
- Rozītis Jūlijs // Latvijas PSR mazā enciklopēdija. – Rīga, 1970.- 3.sēj. – 242.-243.lpp.
- Latgales kultūras darbinieki. 2.grām. – Rīga : Jumava, 2008. – 195.-197.lpp.
- Līduma, Anna. Jūlijs Rozītis : dzīve un darbība / Anna Līduma. – Rēzekne : Latgales kultūras biedrība, 2004. – 144 lpp. : il.
- Paukšte, Jānis. Latgales mūzikas kultūra / Jānis Paukšte. – Rēzekne : Latgales Kultūras centrs, 2002. – 171 lpp. : il.
Elektroniskie resursi: