“Kā ārprāts man izskaidroja pasauli” ir stāsts, kurā pusaudžu dumpīgums sastopas ar ilgām, humoru, sirsnību un ģimeni visdažādākajās tās izpausmēs un sarežģījumos. Un tam visam pa vidu kripatiņa ārprāta, kas visu saliek pa plauktiņiem. Grāmatas galvenā varone Lūsija bieži saskaras ar cilvēku mulsinošo uzvedību. Kāpēc mamma izšķīrās no brīnišķīgās Bērnijas un tagad ir kopā ar kaitinošo Mihiņu? Kāpēc Klinges kungs dārzeņus uzskata par mītisku būtņu ķermeņa daļām un grib uzrakstīt pavārgrāmatu slepkavām? Vai būšana “ārprātīgam” un citādam vienmēr pelnījusi šķībus skatienus, izsmieklu, nosodījumu?