Ja jūsu ceļā gadītos Īvija Portere, iespējams, jūs sajustu vieglu skaudības dūrienu. Reiz viņa benzīntankā nejauši satika fantastisku vīrieti. Viņi uzreiz viens otrā iemīlējās, un jau pavisam drīz Īvija pārcēlās dzīvot pie viņa skaistā savrupnamā. Taču šajā stāstā ir viens būtisks “bet”. Satikšanās benzīntankā nebūt nebija nejauša, un viņu nemaz nesauc Īvija Portere. Ja jūs gribat zināt patiesību, tad jāsaka – lai nu ko, bet vienu Īvija dara izcili. Viņa prot melot. Un tas ir viņas darbs.