Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Militārais darbinieks, kapteinis
1887 – ?
Dzimis 1887. gada 21. augustā Dinaburgā (Daugavpils). Viņš beidza 5 klases pilsētas reālskolā, izmācījās par burtlici.1908. gadā 20 gadu vecumā tika iesaukts aktīvajā kara dienestā, 1912. gadā demobilizējās kā rezerves kara ierēdnis. Pēc dienesta J. Čakstens apmetās Rīgā un kļuva pazīstams kā latviešu teātra aktieris. 1914. gada 19. jūnijā, sākoties Pirmajam pasaules karam, tika mobilizēts armijā un nosūtīts uz fronti Austrumprūsijā. Augustā varonīgajam kareivim tika piešķirta vecākā unteroficiera pakāpe un Svētā Georga 4. pakāpes (14. augustā) medaļa, Svētā Georga 4. pakāpes (18. augustā) un 3. pakāpes (28. augustā) krusti, kā arī paaugstinājums dienesta pakāpē – apakšpraporščiks. 1914. gada septembra kaujās viņa apbalvojumiem klāt pievienojās Svētā Georga 3. un 2. pakāpes medaļas, bet oktobrī – Svētā Georga 2. pakāpes Zelta krusts un Svētā Staņislava ordenis ar šķēpu un lenti. 7. oktobrī J. Čakstens paaugstināts par praporščiku. Naktī no 19. un 20. oktobri varonīgais virsnieks, vadot savu kareivju uzbrukumu, tika smagi ievainots rokā, kājā un vēderā un evakuēts uz Dvinskas (Daugavpils) kara hospitāli. Tur arī pienāca vēsts, ka J. Čakstens apbalvots ar Sv. Annas zelta medaļu un 200 rubļu naudas balvu par vācu virsnieka sagūstīšanu. 1914. gada 11. novembrī Dvinskas hospitāli apmeklēja pats imperators Nikolajs II un pasniedza smagi ievainotajam J. Čakstenam Sv. Jura 1. pakāpes zelta krustu un pavēlēja varonīgo virsnieku nekavējoties paaugstināt par podporučiku.
Neskatoties uz smagajiem ievainojumiem un divām smagām operācijām, jau 1915. g. 30. janvārī J. Čakstens atkal devās uz fronti. Pēc nedēļas viņu ievainoja, un viņš krita gūstā, kurā atradās 6 nedēļas. Pēc veiksmīgas bēgšanas viņš atkal atgriezās armijā. Sakarā ar veselības pasliktināšanos neilgu laiku bija rezervē, bet 1915. gada jūlijā tika iecelts štāba kapteiņa amatā. Septembrī sekoja jauns ievainojums, bet pēc atveseļošanās – atkal fronte.
Visi, kas viņu pazina, bija sajūsmināti par šī cilvēka varonību. Viņu attiecīgi novērtēja un piešķīra valdības apbalvojumus:
1915. g. novembrī – Svētās Annas 4. pakāpes ordeni,
1916. g. jūnijā – Svētā Georga zobenu,
1916. g. decembrī – Svētā Vladimira 4. pakāpes ordeni.
1916. g. septembrī kļuva par bataljona komandieri. 1917. gada 18. janvārī tika ievainots, bet pēc nedēļas atgriezās pulkā. 2. februāri – jauns ievainojums un paaugstinājums dienesta pakāpē – kapteinis.
Pēc atveseļošanās J. Čakstens frontē vairs neatgriezās. Viņu norīkoja dažādos armijas posteņos, milicijā, kara apgabalā. Pēc boļševiku nākšanas pie varas pieredzes bagātais virsnieks bija spiests strādāt par rakstvedi un lietvedi Orlas hospitālī. 1918. gada 5.maijā viņu pirmo reizi arestēja kā bijušo balto virsnieku. Atbrīvots no cietuma pēc 5 mēnešiem slimības dēļ. 1919. gada aprīlī J. Čakstenu iesauca Sarkanajā armijā, bet jau 2.jūlijā atlaida no dienesta veselības stāvokļa dēļ.
1919. gada 10. jūlijā sekoja jauns arests un pusgadu ilgs cietumsods.
1920. gada jūlijā Čakstenu atkal mobilizēja Sarkanajā armijā un oktobrī iecēla par Orlas kara apgabala priekšnieku. Taču pēc divām nedēļām viņš tika arestēts un ieslodzīts nometnē. Šoreiz arests nevilkās ilgi. Sakarā ar Latvijas valdības notu viņu atbrīvoja, un 1921. gada februārī viņš atgriezās dzimtenē. 1934. gada oktobrī Latvijas armijas rezerves kapteinis J. Čakstens tika noņemts no karaklausības uzskaites.
Līdz ar to, diemžēl, tālākas informācijas par šo cilvēku nav. Ir zināms tikai tas, ka viņa dēls Jānis, kurš dzīvoja Rīgā, 1941.gada jūnijā tika deportēts uz Sibīriju.
Saistība ar Daugavpili:
Dzimis Daugavpilī.
Izmantotie avoti:
- dinaburgascietoksnis.lcb.lv
- Jēkabsons Ēriks. Svēta Jura zelta krusts daugavpilietim no cara Nikolaja II rokām : [par Latvijas armijas kapteini J. Čakstenu] / Ēriks Jēkabsons // Latgales Laiks. – (1993, 7.apr.), 2.lpp.
Elektroniskie resursi: