Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Grāmatizdevējs, rakstnieks, redaktors, sabiedriskais darbinieks
1912 – 1984
Dzimis 1912. gada 26. janvārī Dricānu pagasta Lāču ciemā zemnieku ģimenē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā un Latgales Tautas augstskolā studējis žurnālistiku un tautsaimniecību.
Strādājis par ierēdni Ruka dzelzceļa kantorī Rēzeknē. No 1931.gada latgaliešu periodikas izdevumos iespiesti V. Loča publicistiskie raksti, tēlojumi un stāsti. 1936. gadā V. Locis dienēja 9. Rēzeknes kājnieku pulka 3. ložmetējnieku rotā Ludzā. Jau šajā laikā bija sakrāts bagātīgs materiāls par savas dzimtas ciltskoku un radusies iecere uzrakstīt romānu triloģiju „Myuža dīnas”, taču sacerēta tikai pirmā daļa „Brōļi”. Vajadzēja šo darbu izdot, un 1939. gadā V.Locis nodibinājis latgaliešu izdevniecību Daugavpilī, kura atradās V. Loča dzīvoklī Alejas ielā 3. Tur domubiedru lokā tika ne vien spriests par izdodamo rakstu krājumu saturu un formu, bet arī tika noteikti pamatvirzieni visam latgaļu kultūras darbam. Izdevniecība bija kā tautas pilnvarotais runāt par tautas kultūras dzīvi. Jāatzīmē, ka līdz 1944. gadam (kad V .Locis emigrēja uz Vāciju) viņa vadītā izdevniecība Daugavpilī izdeva 30 grāmatas, „Tāvu zemes kalendāru” 6 gadagājumos, rakstu krājumu „Olūts” 6 numuros, laikrakstu „Latgolas Bolss”.
No 1943. gada periodiski, vienu reizi 3 mēnešos, tika izdots žurnāls „Dzeive”. Pēc otrreizējās padomju okupācijas V. Loča izdevniecība atsāka darbu trimdā Rietumvācijā. Šī „Latgaļu izdevniecība”, sākot ar 1955. gadu, V. Loča vadībā darbojās sabiedriskā kārtā. 1949. gada martā tika nodibināts atsevišķs literatūras un kultūras veicināšanas fonds, ko nosauca latgaļu tautas dziesminieka Andriva Jurdža vārdā. Šis fonds trimdas apstākļos regulāri piešķīra godalgas par izciliem latgaļu literātu un zinātnieku darbiem. Savas dzīves pēdējā laikā to vadīja V. Locis.
Nozīmīgākie “Latgaļu izdevniecības” izdevumi: „Olūts”, „Tāvu zemes kalendārs”, „Acta Latgalica”, laikraksti „Latgola”, „Latgolas Bolss”, žurnāls „Dzeive”.
Vladislavs Locis miris 1984. gada 30. decembrī Minhenē (Vācijā). Pārapbedīts 1992. gada 21. oktobrī Dricānu pagasta Pilcenes kapos.
2017. gadā tapa V. Locim veltīta dokumentāla filma “Latgalīšu volūdys sorgi – Vladislavs Luocis”, kuras autori ir S.Poplavska, J.Rimicāns un A.Slobožaņins.
2018. gada 27. aprīli Rēzeknē tika atklāts piemineklis Vladislavam Locim (tēlnieks Ivo Folkmanis).
Saistība ar Daugavpili:
1939. gadā nodibināja “Latgaļu izdevniecību” Daugavpilī.
Izmantotie avoti:
- Gulbis Arnolds (1958-). Vladislavs Locis – latgaliešu izdevniecības Daugavpilī vadītājs : [par grāmatizdevēju un rakstnieku (1912-1984)] / Arnolds Gulbis // Latgales Laiks. – 1994. – (1994, 11.maijs), 3., 4.lpp.
- Erts L. Vladislavam Locim – 85 : [sakarā ar grām. izd., rakstn. dz.d. (1912-1984)] / L.Erts // Brīvā Daugava. – (1997, 8.febr.), 3.lpp.
Elektroniskie resursi: