Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Inženieris, izgudrotājs
1839 – 1901
Johans Aleksandrs Heinrihs Klapje de Kolongs (krievu: Иван Петрович де Колонг, vācu: Johann Clappier de Colongue) dzimis 1839. gada 2. martā (22. februārī) Dinaburgā (Daugavpils). Viņš cēlies no Baltijas dižciltīgo sarakstos imatrikulētas portugāļu-franču dzimtas, kura 18. gadsimtā pārcēlās uz dzīvi Krievijā. Viņa tēvs, 1812. gada kara dalībnieks, pēc atvaļināšanās no karadienesta, apmetās uz dzīvi Dinaburgā. Pēc tēva nāves sešgadīgo zēnu paņēma pie sevis Rēvelē (Tallina) dzīvojošie radinieki, un 1849. gadā zēns uzsāka mācības Sanktpēterburgas Jūras kadetu korpusā. Pēc apmācības beigām divus gadus kā gardemarīns viņš burāja Baltijas jūrā un 1858. gadā jau kā mičmanis saņēma atļauju turpināt studijas Jūras kadetu korpusa Virsnieku klasē. Šeit viņa skolotāji bija izcilie matemātiķi M. Buņakovskis un M. Ostrogradskis. Pēc virsnieku apmācību kursa beigām, lai papildinātu savas matemātikas zināšanas, 1861. gadā Klapje de Kolongs noklausījās matemātikas lekciju kursu Sanktpēterburgas universitātē.
1864. gadā leitnantu J. Klapje de Kolongu ieceļ par palīgu Krievijas jūras flotes navigācijas un deviācijas speciālistam I. Belavencam. No šī brīža visa J. Klapje de Kolonga profesionālā darbība ir saistīta ar deviāciju (kompasa novirze no magnētiskā meridiāna, ja tuvumā ir lielas dzelzs masas). Šajā laikā Krievijas flote tika papildināta ar bruņukuģiem un kuģiem ar metāla korpusiem, tāpēc tradicionālais kompass zaudēja savu nozīmi kuģa kustības virziena noteikšanā. J. Klapje de Kolongs kļuva par magnētisko kompasu deviācijas teorijas pamatlicēju un deva lielu ieguldījumu kuģniecības attīstībā. Viņa darbības rezultāti tika publicēti nozares izdevumos un kļuva par visas pasaules jūrniecības ieguvumu. Savas idejas viņš realizēja, izstrādājot un izveidojot deviāciju iznīcinošu aparātu – inklinatoru. Par šo izgudrojumu 1882. gadā Krievijas Zinātņu akadēmija piešķīra viņam Lomonosova prēmiju.
Sākot ar 1889. gadu, J. Klapje de Kolongs vadīja Krievijas Galveno hidrogrāfisko pārvaldi. Par nopelniem hidrogrāfijas attīstībā 1896. gadā Klapje de Kolongs tika ievēlēts par Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.
Otra zinātnieka darbības joma bija matemātisko metožu izstrāde pensiju un pabalstu aprēķināšanai Jūras resora vajadzībām. Par šo darbu 1871. gadā viņam tika piešķirts IV šķiras Sv. Vladimira ordenis.
1870. gadā J. Klapje de Kolongs uzsāka pedagoģisko darbību Nikolaja Jūras akadēmijā, kur viņš pasniedza paša izstrādāto kompasu deviācijas teoriju. Laboratorijas darbu laikā zinātnieks izgudroja vertikālo deflektoru, kurš uzlabotā variantā līdz pat šai dienai tiek izmantots kuģošanā un ģeofiziskajos mērījumos.
J. Klapje de Kolongs nomira 1901. gada 26. maijā (13.maijā) Sanktpēterburgā, apglabāts Smoļenskas luterāņu kapsētā (Sanktpēterburga), viņa kapavieta nav saglabājusies.
De Kolonga vārdā nosaukta pussala, zemesrags un līcis Laptevu jūrā Ziemeļu Ledus okeānā.
Saistība ar Daugavpili:
Dzimis Daugavpilī.
Izmantotie avoti:
- Точность “матки” по-колонговски : [об уроженце Даугавпилса, морском офицере и ученом Иване Петровиче Колонге] // Наша газета. – ISSN 1407-7752. – N 8 (26 февр. 2009), с.49.
- navy.su
Elektroniskie resursi: