Mākslas izstādes - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Pamatpakalpojumi
Maksas pakalpojumi
ESIP
Aktualitātes Noderīgas saites



Tuvākie notikumi
2020-04-14
Saskaņā ar ārkārtas situāciju valstī visi pasākumi atcelti līdz 14. aprīlim


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Pakalpojumi » Pamatpakalpojumi » Mākslas izstādes
1 2 3  » »»

Amerikāņu fotogrāfa Gordona Sandera izstāde "Mana Amerika 2"

Amerikāņu fotogrāfa Gordona Sandera izstāde

Līdz 30. martam Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā skatāma amerikāņu fotogrāfa Gordona F. Sandera retrospektīva fotoizstāde “Mana Amerika 2”. Izstāde tiek piedāvāta ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.

Gordons F. Sanders ir starptautiski atzīts fotogrāfs no ASV, kura sasniegumu klāstā ir gan izcilas retrospektīvas, gan prestiži apbalvojumi par ieguldīto darbu Somijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Viņa karjeras pirmsākumi ir meklējami 1969. gadā, kad, vēl būdams Kornela Universitātes students, viņš sāka strādāt par fotogrāfu ASV Nacionālo parku dienestā.

Kopš tā laika Gordons Sanders ir aizvadījis desmitiem izstāžu ASV, Apvienotajā Karalistē un Somijā. Būtisku vietu starp tām ieņem retrospektīva “Mana Amerika” – autora subjektīvais skatījums uz ASV kultūru un ikdienas dzīvi. 1998. gadā šī izstāde bija apskatāma prestižajā Helsinku Pilsētas mākslas muzejā. To turpina jaunākā ekspozīcija, “Mana Amerika 2”, kas ir vēl apjomīgāka. Papildus darbiem no sākotnējās kolekcijas tajā iekļauti arī attēli no autora nesenā ceļojuma uz Nevadu un Kaliforniju, kas simboliski iezīmēja 50 gadus kopš viņa fotogrāfa karjeras sākuma.

Gordons Sanders ilgstoši bijis arī fotožurnālists, viņa darbi savulaik publicēti tādos izdevumos kā “The New York Times”, “Financial Times” un citur. Pašlaik Gordons Sanders strādā pie ilustrētas autobiogrāfijas par savu pieredzi Latvijā, kur viņš mīt kopš 2017. gada.

 

Veltas Loces glezniecības izstāde “Ainavas”

Veltas Loces glezniecības izstāde “Ainavas”

Līdz 30. martam Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma Veltas Loces glezniecības izstāde “Ainavas”.

Amatiermāksliniece Velta Loce ir dzimusi un augusi Daugavpilī. Šobrīd aktīvi darbojas Latgales brīvo mākslinieku asociācijā un Baltkrievu kultūrizglītības biedrībā “Uzdim”, vada Daugavpils Baltkrievu kultūras centra mākslas studiju “Krāsu pasaule”.

Ar zīmēšanu aizrāvusies vēl skolas gados, taču dažādu apstākļu dēļ formālas mākslas izglītības ceļu nav gājusi. Radošiem meklējumiem pievērsusies vien 2010. gadā. Gleznošanas pamatus apguvusi pašmācības ceļā. Desmit gadu laikā tapuši vairāk nekā 200 darbi, pamatā ainavas un klusās dabas žanros. Aizvadītas vairāk nekā 30 personālizstādes, iegūta dalības pieredze daudzās grupu izstādēs. Veltas darbi līdz šim ir bijuši skatāmi galerijā “Baltais zirgs”, Daugavpils Poļu kultūras centrā, Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā, vairākās Latgales novada bibliotēkās, Zarasu novadpētniecības muzejā (Lietuva) un citur.

Iedvesmu gleznošanai Velta smeļas dabā. Uz viņas audekliem nonāk Latvijas dabas ainavas, lauku dzīve, ziedi. No darbiem staro Veltai tik raksturīgais dzīvesprieks, vitalitāte un enerģija. Komentējot savu daiļradi, Velta uzsver, ka viņai ir svarīgi, lai viņas gleznotie darbi rosinātu skatītājos pozitīvas emocijas, mudinātu tiekties pēc harmonijas un palīdzētu saskatīt skaisto dabā, dzīvē, ikdienas norisēs.

 

Bibliotēkā skatāmi fotomirkļi no laikraksta “Latgales Laiks” žurnālistu reportāžām

Bibliotēkā skatāmi fotomirkļi no laikraksta “Latgales Laiks” žurnālistu reportāžām

Līdz 29. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas jaunatvērtajā ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma laikraksta “Latgales Laiks” žurnālistu fotoizstāde “Latgales mirkļi”. Ekspozīcijā iekļauti 16 ziņu žanra foto – liecības par notikumiem Daugavpilī un citviet Latgalē.

Izstādes “Latgales mirkļi” fotogrāfijās iemūžināts žurnālista skatījums uz apkārtējo realitāti. Tie galvenokārt ir ziņu fotoattēli, kas tapuši, veidojot reportāžas no dažādiem pasākumiem Latgales reģionā un jo īpaši Daugavpilī. Fotogrāfiju autori ir laikraksta “Latgales Laiks” žurnālisti: Ivars Soikāns, Dinija Jemeļjanova, Egita Jonāne, Jeļena Ivancova, Jeļena Čursina, Aleksandrs Cvetkovs, Sergejs Kuzņecovs un Inese Minova. Kaut arī daži no izstādē skatāmo darbu autoriem šobrīd vairs nestrādā laikrakstā, sirdī šīs profesijas pārstāvji ir un paliek žurnālisti.

Katram no šiem žurnālistiem kontā ir simtiem fotostāstu par notikumiem un cilvēkiem mums apkārt. Laikrakstā lasītāji redz tikai labākos attēlus, bet, lai iegūtu vienu vienīgu kadru, reizēm tiek uzņemti vairāki desmiti, pat simt attēlu. Ikvienas fotogrāfijas pamatā ir smags žurnālista darbs, kam par iedvesmu kalpo pati darba būtība, žurnālista uzdevums un atbildības sajūta. Ziņu fotogrāfija ievērojami atšķiras no citiem foto žanriem. Šādas fotogrāfijas nevar iepriekš iestudēt, nav laika ilgstoši meklēt labāko leņķi un apgaismojumu, tās tiek uzņemtas šeit un tagad kā unikālas laika liecības, kas uzreiz kļūst par vēsturi.

 

Daugavpils atspulgi bērnu mākslas skolas audzēkņu darbu izstādē

Daugavpils atspulgi bērnu mākslas skolas audzēkņu darbu izstādē

Līdz 27. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Profesionālās izglītības kompetenču centra (PIKC) Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas (DDMV) “Saules skola” Bērnu mākslas skolas audzēkņu plenēra darbu izstāde “Daugavpils atspulgi”.

Katrs jaunais mācību gads PIKC DDMV “Saules skola” Bērnu mākslas skolā sākas ar plenēru – skolas audzēkņi pedagogu pavadībā dodas ārā un zīmē Daugavpili. Par 2019./2020. mācību gada plenēra tēmu kļuva Daugavpils atspulgi – pilsētas un tās iemītnieku atblāzmas, kas zib namu logos un skatlogos, automašīnu spoguļos, Daugavas upes ūdeņos un pilsētas parku strūklakās.

Kā skaidro izstādes kuratore, Bērnu mākslas skolas vadītāja Ieva Reitāle, izstādē apkopoti grafiski, tonāli niansēti un krāsās pieklusināti darbi. Līnijas tajos ir smalkas vai ekspresīvas, laukumi un silueti – izteiksmīgi un nokrāsām un pārejām piepildīti, faktūras – izjustas un novērojumos balstītas. Izstādes stiprā puse ir izteiksmes līdzekļu daudzveidība un autoru vēlēšanās attēlot pilsētu citādi, vizuālajos meklējumos paļaujoties uz izdošanos. Darbos izmantotas dažādas tehnikas – kādam iepriekš apgūtas, kādam pats zīmēšanas process bija eksperiments. Aicinot apmeklēt izstādi un novērtēt bērnu sniegumu, Ieva Reitāle uzsver: “Daugavpils atspulgi ir tikpat daudzveidīgi kā mēs paši, jo katrā atspulgā mēs redzam sevi, tiešā vai pārnestā nozīmē.”

 

Bibliotēkā skatāma Armēnijas vēsturisko karšu izstāde

Bibliotēkā skatāma Armēnijas vēsturisko karšu izstāde

Sadarbībā ar Armēnijas vēstniecību Baltijas valstīs līdz 30. janvārim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros Rīgas ielā 22a, Daugavpilī aplūkojama izstāde “Armēnija senās kartēs 6. gs. p. m. ē. – 20. gs.”.

Mūsdienās Armēnija ir neliela valsts Dienvidkaukāzā, kaut arī savā laikā tā pletās no Melnās līdz Kaspijas jūras un pat Vidusjūras krastiem. Valdnieku dinastijas, kas valdīja Armēnijā laikā no 6. gs. p. m. ē. līdz mūsu ēras 14. gs., pārmaiņus iekaroja jaunas zemes vai zaudēja daļu savas valsts teritorijas, tomēr prata nosargāt valstisko neatkarību. Savukārt laikā no 16. gs. līdz 19. gs. reģionus, kurus lielākoties apdzīvoja armēņi, proti, Austrumarmēniju un Rietumarmēniju, pārvaldīja Persijas vai Osmaņu impērija. Aptuveni 19. gs. vidū Austrumarmēnija tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, bet lielākā Rietumarmēnijas daļa palika Osmaņu impērijas pakļautībā. Armēnija kļuva par neatkarīgu valsti 1918. gadā, neilgi pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas, kad tika dibināta t. s. pirmā republika, taču nepagāja ilgs laiks un jaundibinātā valsts bija spiesta iekļauties Padomju Savienības sastāvā. Armēnija atguva neatkarību tikai 1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Izstāde piedāvā aizraujošu ceļojumu laikā, kura gaitā vēsturiskās kartes dos iespēju ielūkoties gan Armēnijas vēstures sarežģītākajos laikposmos, gan dažos īslaicīgos miera un uzplaukuma periodos. Valsts, kas kopš sendienām dēvēta par Armēniju, diemžēl atrodas reģionā, kas vēsturiski allaž ir bijis divu vai vairāku impēriju ģeopolitisko interešu objekts un tādējādi neizbēgami kļuvis par kaujaslauku. Armēnijai un armēņiem ir nācies piedzīvot neskaitāmus ienaidnieka iebrukumus, postījumus, haosu un sabrukumu. Armēnijas mainīgās robežas, kurām var izsekot, aplūkojot izstādē eksponētās kartes, veido dramatisku vizuālu vēstījumu par gadsimtiem ilgušu apspiestību un neatlaidīgu dzīvotgribu, par sabrukumu un atjaunotni, jo mūsdienās Armēnija un armēņu tauta ieņem godājamu vietu pasaules tautu saimē.

 

Mākslas izstāde “Dziļuma teritorija”

Mākslas izstāde “Dziļuma teritorija”

Līdz 30. decembrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Dizaina departamenta docētāju Mg.art. Viktorijas Valujevas, Mg.art. Žannas Vērdiņas un Mg.art. Jeļenas Koževņikovas laikmetīgās mākslas darbu izstāde “Dziļuma teritorija”.

Dimediālajā un konceptuālajā grupas/trīs autoru jeb trio ekspozīcijā, kurā apvienoti 12 stājdarbi, katrs izstādes apmeklētājs varēs vērot un izjust talantīgo gleznotāju V. Valujevas un Ž. Vērdiņas kā akrilkrāsu, tā jauktā tehnikā uz audekla vizualizēto polihromi abstrakto ekspresiju pasauli un pārdomu vektorus. Savukārt jaunā māksliniece J. Koževņikova uzrunā skatītāju grafikas tehniku (ksilogrāfija, litogrāfija, tuša, jauktā tehnika) daudzveidībā, šim tēlotājmākslas veidam raksturīgo izteiksmes līdzekļu valodā un savdabīgā, savu individuālo rokrakstu apliecinošā stilā un manierē.

Lai gan par izstādē redzamo gleznu un grafiku spilgtu tēmu ir fokusējušās manifestācijas par dabas-cilvēka mijiedarbību, autores gan šajā kopīgajā mākslas projektā, gan oriģinālajos ekspozīcijā pozicionētajos artefaktos atklāj konceptuālu pētījumu ne tikai par fiziskā laika, bet arī ārpuslaika jēdzieniem, uzdodot sev un aktualizējot skatītājam mūžseno jautājumu: kas mūsdienās ir dzīves vērtības, subjektīvais un objektīvais, pastāvīgais un pārejošais, skaistais un neglītais, savējais un svešais. Patiesi, mūsdienu māksliniekam piemīt savdabīga pētnieka gēns, un viņa intereses un izziņas robežas brīžiem var sasniegt pat bezgalīgu visumu vai par izpētes teritoriju var kļūt personīgās iekšējās pasaules līkloči: jūtas, šaubas, sāpes, refleksijas, problēmas un to risināšanas ceļi, iespaidi un to ietekmju sekas.

Mākslinieces stāsta: “Iespēja radīt un atklāt jaunus apvāršņus nav dota ikvienam, tas ir brīvības, personības dziļuma un talanta jautājums. Svarīga ir arī motivācija, nodomi, vēlmes! Mēs vēlamies komunicēt ar izstādes skatītāju un kopā diskutēt par mums pašiem, par zemapziņas teritorijas ainavu: kāda tā ir un ar ko piepildīta? Vai tur ir patīkami uzturēties? Kā dzīvot, lai tajā vienmēr dominētu stāsti par līdzjūtību, labvēlību un mīlestību?”

 

Ukraiņu izšūto dvieļu izstāde bibliotēkā

Ukraiņu izšūto dvieļu izstāde bibliotēkā

Līdz 22. novembrim Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma Daugavpils Ukraiņu kultūrizglītības biedrības “Mrija” rokdarbu izstāde “Ukraiņu izšūto dvieļu tradīcija”.

Izšūtais tautiskais dvielis jeb rušniks vienmēr ir bijis Ukrainas simbols, tas glabā sevī tautas kolektīvo atmiņu cauri dažādiem vēstures posmiem. Senatnē izšūtajiem dvieļiem bija vairāk praktiska nozīme. Tie tika izmantoti dažādos rituālos visā cilvēka dzīves gājumā, īpaši iezīmējot nozīmīgākos mirkļus – piedzimšanu, laulības, aiziešanu mūžībā. Tautiskiem simboliem un maģiskām zīmēm izrakstītajiem dvieļiem bija jāgādā par mazuļa veselību, veiksmīgu ģimenes dzīvi un vieglu pāreju citā saulē. Rušnika raksti kalpoja gan kā ikdienas rotājums, gan kā simbolisks atgādinājums par neredzamām saitēm, kuras vieno cilvēku ar viņa senčiem.

Izstādi “Ukraiņu izšūto dvieļu tradīcija” piedāvā Daugavpils Ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Mrija”. Rušnikus izstādei darinājušas četras biedrības rokdarbnieces. Biedrība ir dibināta 2003. gadā, par galvenajiem darbības mērķiem izvirzot Latvijas ukraiņu kopienas nacionālās pašapziņas, izglītības, kultūras saglabāšanu un attīstīšanu, kā arī sakaru uzturēšanu ar Ukrainu. Šobrīd biedrībā “Mrija” ir teju 100 biedru, no kuriem 30 aktīvi iesaistās tās dzīvē, tostarp kā biedrības vokālā ansambļa dalībnieki.

 

Natalias Marinohas personālizstāde “Gaismas pieskāriens”

Natalias Marinohas personālizstāde “Gaismas pieskāriens”

Līdz 30. novembrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma mākslinieces Natalias Marinohas glezniecības izstāde “Gaismas pieskāriens”.

Natalia Marinoha darbojas Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijā, ir vairākkārtēja starptautisku plenēru dalībniece Latvijā, Lietuvā un Krievijā. Viņas kontā ir vairāk nekā 50 grupu izstādes Latvijā un ārvalstīs – Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā, Vācijā, Francijā un citviet. Aizvadītas arī deviņas personālizstādes, tostarp izstāde “Plūsma” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2016. gadā. Mākslinieces darbi ir atrodami privātās un publiskās kolekcijās Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Francijā, Vācijā, ASV, Japānā un citur.

Savai jaunākajai izstādei N. Marinoha devusi nosaukumu “Gaismas pieskāriens”. Kā atzīst pati māksliniece, atlasītā darbu kopa atspoguļo viņas gleznieciskās izjūtas dažādos daiļrades periodos. Par savu galveno iedvesmas avotu viņa uzskata dabu: “Dabas iedvesmota, es cenšos radīt darbus par kaut ko savu. Bet gaismas pieskāriens atdzīvina visu – gan krāsu, gan dvēseli.”

 
1 2 3  » »»
@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2020