Teātra zinātniece
1939
Dzimusi 1939. gada 17. augustā Daugavpilī. Silvijai bija divi gadi, kad viņas tēvu – Latvijas armijas virsnieku Hugo Galdiņu, 1941. gadā apcietināja Litenes nometnē, deportēja uz Sibīriju, kur viņš 1944. gadā Noriļskā mirst. Silvijas bērnība paiet, gaidot atgriežamies tēvu un klausoties mātes Adelaidas stāstos par viņu īso, laimīgo kopdzīvi.
Pirmajos pēckara gados māte ar meitu bija spiestas bieži mainīt dzīvesvietas, jo māti – Latvijas armijas virsnieka sievu – vairākkārt grasījās apcietināt un izsūtīt uz Sibīriju. Beidzot ģimene apmetās uz dzīvi Ogrē, kur māte iekārtojās darbā par grāmatvedi.
Silvija pabeidza Rīgas 1. vidusskolu un 1959. gadā uzsāka mācības Dailes teātra aktieru studijā. Pēc Dailes teātra kursa absolvēšanas 1962. gadā Silvija uzsāka darbu Liepājas teātrī. Līdztekus aktrises karjerai Liepājas teātrī viņa neklātienē apguva teātra zinātnieces profesiju A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā, kurā bija iestājusies, studējot Dailes teātra aktieru studijas 3. kursā.
Liepājā S. Geikina nodibināja ģimeni, kurā audzināja meitu Antru. 1965. gadā viņa pameta darbu Liepājā un atgriezās Ogrē, lai uzsāktu jaunu posmu savā profesionālajā dzīvē.
Pēc studijām Maskavā pārliecinoši iezīmējās S. Geikinas teātra pētnieces karjera. Kopš 1969. gada viņa publicējas laikrakstā “Literatūra un Māksla”, žurnālā “Māksla”, “Teātra Vēstnesis”, almanahā “Teātris un dzīve”. Recenzijās un pārskatos S. Geikina atspoguļojusi teātra dzīves parādības, nevairoties analizēt arī mākslinieciskās neveiksmes.
Latvijas Teātra darbinieku savienības biedre (1971).
Strādāja par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā (1973–1980). Piedalījusies Eduarda Smiļģa Teātra muzeja dibināšanā, bijusi arī tā vadītāja (1980 – 1987). Atmodas gados S. Geikinai piedāvāja vadīt laikraksta “Literatūra un Māksla” teātra nodaļu. Šajā amatā viņa nostrādāja septiņus gadus (1988 – 1995). Laikrakstā varēja lasīt S. Geikinas aprakstus, apceres, recenzijas, rakstus par teātra mākslas jautājumiem un intervijas ar aktieriem.
Daudzām atziņām summējoties, tapa pirmā grāmata par Dailes teātra aktieri Valentīnu Skulmi “Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme” (1997). Sarakstīta grāmata “Noslēpumainā spēlmane Ļena” (par aktrisi Helēnu Romanovu), apjomīgas monogrāfijas par aktieru dzimtām: “Klētnieki ar grimu, bez grima” un “Vazdiku dzimta: ar teātri saindētie”, monogrāfija “Jaunatnes teātris” (2011). S. Geikinas grāmatas izceļas ar asprātīgu valodu, precīziem neparastu sakarību izgaismojumiem un dziļu teātra procesu analīzi.
Ar aizrautību, ieinteresētību un labvēlību tapa S. Geikinas grāmata “Daugavpils teātris” (2015). Teātra vēsturnieces profesionālā pieredze un rūpība beidzot ļāvusi Daugavpils teātrim atrast savu hronistu. S. Geikina atzīst, ka, rakstot Daugavpils teātra vēsturi, atdod parādu dzimtajai pilsētai. Šis ir pirmais un vienīgais tik liela apjoma pētījums par Daugavpils teātri.
Jau no 1984. gada S. Geikina Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē pasniedz topošajiem skolotājiem izteiksmīgas runas pamatus un oratora mākslu. Savu darba pieredzi viņa apkopojusi grāmatā “Retorikas pamati” (2003).
Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, V šķira (2019).
Saistība ar Daugavpili:
Dzimusi Daugavpilī.
Izmantotie avoti:
- Silvija Geikina // 21 likteņstāsts / red. Anita Mellupe, Gunta Strautmane. – Rīga : Likteņstāsti, 2007. – 229.–241. lpp. : ģīm.
- Silvija Geikina // www.literatura.lv (skatīts 10.07.2024).
- Lagzdiņa, Irēna. Pārdomas pēc nozīmīga ceļojuma: [sakarā ar Daugavpilī dzimušās teātra zinātnieces Silvijas Geikinas jubileju] / Irēna Lagzdiņa ; tekstā stāsta S. Geikina // Laiks. – Nr. 36 (2009, 19./25. sept.), 15. lpp.
- Teātris un kino biogrāfijās: [enciklopēdija 3 sējumos] / [sast. un galv. red. Māra Niedra]. – 1. sēj. A–J. – Rīga: Preses nams, 1999. – 351. lpp. : ģīm.
- Attēls: Grīnberga, Arita (2019, 2. okt.). Dubultportretā vecmāmiņa un mazmeitiņa – Silvija Geikina un Marta Grigale. // LSM.lv (skatīts 15.07.2024).
Elektroniskie resursi: