Gleznotāja
1939 – 2018
Dzimusi 1939. gada 26. februārī Daugavpils rajona Līksnas pagastā skolotāju ģimenē, kas tika izsūtīta uz Krasnojarskas apgabalu. Mācījusies Sibīrijā, Prokopjevskas skolā. Atgriežoties Latvijā, S. Linarte 1961. gadā absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas interjera nodaļu, 1977. gadā – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu, iegūstot pedagoga un gleznotāja kvalifikāciju.
S. Linarte strādājusi par pasniedzēju, mācījusi kompozīciju un gleznošanu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1959 – 1961, 1972 – 1992), Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (1961 – 1972). Bijusi direktora vietniece mācību darbā Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (1968 – 1971), Kompozīcijas kabineta vadītāja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1971 – 1976), Daugavpils pilsētas galvenā māksliniece (1992 – 2001), pasniedzēja Baltijas Krievu institūtā un Daugavpils lietišķās mākslas vidusskolā “Saules skola” (1992 – 2012).
S. Linarte bijusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas stipendiāte (1997 – 1998).
S. Linarte strādāja galvenokārt eļļas glezniecības tehnikā, veidoja lakoniskas kompozīcijas, kā galveno izteiksmes līdzekli izmantojot krāsu niansēti izsmalcinātā kolorītā. Gleznošanu uztvēra kā darbošanos reālajā laikā, jo neesot iespējams formulēt, kas to ierosina, uzskatīja to par neizdibināmu un nejaušu procesu. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās ASV, Zviedrijā, Kanādā un Vācijā.
Izstādēs piedalījās kopš 1965. gada, personālizstādes bijušas Madonā (1979) un Rīgā (1982), Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (2007, 2009). Nozīmīgākās izstādes: Rēzeknē (1965, 1969, 1970, 1998), Rīgā (1984-1986), Daugavpilī (1998, 1999, 2007, 2009). Nozīmīgākie darbi: “Logs” (1983), “Bēniņi” (1985), “Pagalmā” (1989), “Klusā daba ar āboliem” (2001), “Sniegputenis” (2006), “Kūla” (2007), “Redzējums” (2009).
Māksliniece izstrādājusi 2015. gada Latgales dziesmu svētku logo un karogu, logo Daugavpils Universitātes deju kolektīvam “Laima”, veidojusi Daugavpils pilsētas jubilejas logo 2000., 2015. gadā, kā arī televīzijas reklāmas.
Ievērojama S. Linartes radošā mantojuma daļu glabājas Rotko muzejā (Daugavpils). 2018. gadā muzejs laida klajā māksliniecei veltītu biogrāfisku izdevumu sērijā “Latgalē dzimušu mākslinieku dzīvesstāsti”. Interviju un tās pierakstu veica mutvārdu vēstures eksperte, vēsturniece, Rotko muzeja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne. Kopš 2019. gada Rotko muzejs rīkoja glezniecības simpoziju “Silva Linarte”, kas notika trīs reizes pēc kārtas. Nākotnē to ir iecerēts atjaunot.
2010. gadā māksliniecei piešķirts Daugavpils pilsētas domes apbalvojums “Goda daugavpilietis”. 2016. gadā kļuva par Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā laureāti. 2018. gadā S. Linartei piešķirts LR Atzinības krusts (IV šķira).
Mirusi 2018. gada 23. jūlijā, apglabāta Kalupes katoļu kapos.
2022. gadā tika izdota māksliniecei veltīta Daiņa Īvāna grāmata “Silva Linarte 21. gadsimta ainavā”.
Saistība ar Daugavpili:
Dzīvoja un strādāja Daugavpilī.
Izmantotie avoti:
- Čačka, Māris (Rotko muzeja vadītājs). Vai zini, kas bija māksliniece Silva Linarte? (2024, 24. okt.) // LSM.lv (skatīts 24.10.2024).
- Kuzmina, Aiga (2009, 29. sept.). Māksliniece Silva Linarte gleznās aicina lūkoties caur gaismu. // VDTVsizeti, https://www.youtube.com/.
- Latgales kultūras darbinieki : [biogrāfiska vārdnīca] / sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka. 2. grām. – Rīga : Jumava, 2008. – 44.–46. lpp. : il. ISBN 9789984384672
- Silva Linarte : [Silvas Linartes mākslas darbi] / Mākslas galerija “MANS’S gallery”, http://www.manss.lv/.
- Attēls: Inese Minova. Daugavpils un Latvija – mezglā uz mūžu (04.06.2015) // latgaleslaiks.lv (skatīts 24.10.2024).
Elektroniskie resursi: