Rakstnieks
1894 – 1936?
Ilgu laiku valdīja uzskats, ka rakstnieks ir dzimis Dvinskā (Daugavpils) 1896. gadā, bet ir noskaidrots, ka L. Dobičins ir dzimis Ļucinā (Ludza) 1894. gada 17. jūnijā (pēc vecā stila 5. jūnijā). Drīz ģimene pārcēlās uz Dvinsku, kur tēvs strādāja par apriņķa ārstu. L. Dobičins mācījās Dvinskas reālskolā, kas atradās Vladimiras ielā (tagad Ģimnāzijas), kuras ēkā tagad atrodas Daugavpils Valsts ģimnāzija, pēc tam studēja Petrogradas (Sanktpēterburga) Politehniskajā institūtā.
Pirms Pirmā pasaules kara ģimene pārcēlās uz Brjansku. Šeit L. Dobičins sāka rakstīt pirmos stāstus un noveles. Pirmie darbi publicēti 1924. gadā žurnālā “Русский современник”. Viņš ir sarakstījis stāstu krājumus “Встречи с Лиз” (“Tikšanās ar Ļizu”, 1927) un “Портрет” (“Portrets”, 1931), garstāstu “Шуркина родня”, kur atspoguļota “vecā” pasaule un pēcrevolūcijas realitāte. Stāstiem ir raksturīgs spēcīgs liriskais zemteksts un antipsiholoģisms.
1934. gadā rakstnieks pārcēlās uz Ļeņingradu un nodarbojās tikai ar literāro daiļradi. Romānā “Город Эн” (“Pilsēta N”, 1935) ir attēlota Dvinska 20. gs. sākumā. Grāmatā attēlots gan Daugavpils cietoksnis, baznīcas, dambis, cietums, gan skola, veikali, tirgotavas un mazpilsētas iedzīvotāju ikdiena.
1936. gadā L. Dobičinu nepamatoti apvainoja “buržuāziskās pasaules idealizācijā”, literārie darbi tika asi kritizēti, piekarinot tiem “formālisma” birku. Formālisma metode padomju literatūrzinātnē kopš divdesmito gadu sākuma tika kritizēta un šis termins tika uzskatīts gandrīz vai par lamuvārdu. Viņu izslēdza no Rakstnieku savienības. 25. martā notika Ļeningradas Rakstnieku savienības sapulce “Par cīņu pret formālismu” literatūrā, diskusiju laikā rakstnieks tika ārkārtīgi nežēlīgi kritizēts. Pēc tās L. Dobičins pazuda bez vēsts. Klīda baumas, ka rakstnieks izdarījis pašnāvību. Tāpēc ir neskaidrs viņa miršanas gads un datums un nav zināma viņa atdusas vieta.
1990. gada decembrī Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (Daugavpils Universitāte) notika pirmie “Dobičina lasījumi”, kuri turpmāk kļuva par tradīciju (līdz 2016. g.). Tika izdoti arī “Dobičina krājumi”.
2012. gada 2. septembrī Daugavpils pareizticīgo kapos rakstnieka tēva apbedījuma vietā izveidots simbolisks piemineklis – melna marmora piemiņas plāksne atvērtas grāmatas veidā ar uzrakstu, ka L. Dobičins ir uzrakstījis četras grāmatas par Daugavpili (uzraksts tiek uzskatīts par maldīgu). 2013. gada 4. jūnijā pie Daugavpils Krievu nama sienas tika atklāta piemiņas plāksne rakstniekam.
2020. gadā “Город Эн” izdots latviski: L. Dobičins. Enpils ; no krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova ; pēcvārda autors Aleksandrs Zapoļs ; redaktors Vents Zvaigzne ; dizaineri: Tom Mrazauskas un Aleksejs Muraško. – [Rīga] : Orbīta, [2020]. – (Orbītas bibliotēka).
Saistība ar Daugavpili:
Mācījās Dvinskas (Daugavpils) reālskolā (tagad Daugavpils Valsts ģimnāzija)
Romānā “Город Эн” ir attēlota Daugavpils 20. gs. sākumā.
Izmantotie avoti:
- Leonīds Dobičins. // Latvijas krievi, www.russkije.lv (skatīts 03.10.2024).
- Čursina, Jeļena, N pilsēta Daugavpils : [par krievu rakstnieka Leonīda Dobičina (1896–1936) piemiņas saglabāšanu Daugavpilī : sakarā ar rakstnieka 125. dz. d.] / Jeļena Čursina ; tekstā stāsta Daugavpils Universitātes prof. Anna Stankeviča, Daugavpils tautas teātra “Iskateļ” rež. Jurijs Losevs. // Latgales Laiks, Nr. 41 (2019, 31. maijs), 5. lpp.
- Leonīds Dobičins [Добычин Леонид Иванович] (red. H. Soms). latgalesdati.du.lv (skatīts 22.05.2024).
- Маруся отравилась : секс и смерть в 1920-е : антология. Составитель Дмитрий Быков. Москва : АСТ, 2019. с. 744–745.
- Рутковский Илья. Возвращение в город “Эн” : [о писателе Леониде Добычине, некоторое время жившем в Двинске (Даугавпилсе) и учившемся в Двинском реальном училище, об историко-документальной основе романа Л. Добычина “Город Эн”, посвященного Даугавпилсу конца 19-ого, начала 20-ого века] / Илья Рутковский // Сейчас. – ISSN 16910044. – N 45 (11 нояб. 2004), с. 32.
- Attēls: Л. Добычин. Полное собрание сочинений и писем. – Санкт-Петербург : Журнал “Звезда”, 1999, prettitulā.
Elektroniskie resursi: