Kinorežisors, scenārists, producents
1948
Nākamais kinorežisors piedzima 1948. gada 1. novembrī Daugavpilī. Tēvs – Mihails Preizners – strādāja Daugavpils teātrī par orķestra diriģentu, tāpēc zēns jau no bērnības daudz laika pavadīja teātra vidē. Daugavpils teātri slēdza un 1963. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur tēvs kļuva par Rīgas Krievu drāmas teātra muzikālās daļas vadītāju.
Jau bērnībā Jevgeņijs Paškēvičs interesējās par daudzām jomām: mūziku, literatūru, glezniecību. Savu lēmumu kļūt par kinorežisoru viņš pieņēma 16 gadu vecumā pēc pasaulslavenās Ingmara Bergmana filmas „Zemeņu lauks” noskatīšanās. Režisors atceras kino šedevra radītās izjūtas: „… es sapratu – tas ir mans! Man tur vajag būt. Tā ir mana stihija, es tajā jūtos kā zivs ūdenī.” Tāpēc likumsakarīga bija Jevgeņija Paškēviča darba uzsākšana Rīgas kinostudijā sākumā par režisora asistentu (1969), bet no 1973. gada – par dokumentālo un spēlfilmu scenāristu un režisoru. Šajā periodā kopā ar operatoru Juri Podnieku tapa Jevgeņija Paškēviča pirmā dokumentālā filma – „Bezdelīgas skrējiens”.
No 1973. līdz 1978. gadam Jevgeņijs Paškēvičs studēja kinorežiju Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā (Maskava) Romana Karmena meistardarbnīcā. Augstskolu viņš absolvēja ar diplomdarbu – dokumentālo filmu „Noveles pa telefonu”, kura tika filmēta Daugavpils rajona Bebrenē. 1984. gadā Jevgeņijs Paškēvičs debitēja spēlkino ar īsmetrāžas mākslas filmu „Infanti”. 1989. gadā režisors uzņēma mākslas filmu „Cilvēka dienas” pēc Andreja Bitova tāda paša nosaukuma romāna. Filma iznāca uz ekrāniem 1992. gadā un piedalījās Berlīnes, Sietlas un Kotbusas kinofestivālos. Kopumā, strādājot Rīgas kinostudijā, viņš piedalījies 2 mākslas filmu un 36 dokumentālo filmu tapšanā, uzrakstījis scenārijus 11 mākslas un dokumentālajām filmām.
Jevgeņijs Paškēvičš ir slavens ar savu nepiekāpību un principialitāti, spējīgs gadiem strādāt un gaidīt, kamēr savu ideju varēs realizēt tieši tā, kā pats iecerējis, nevis tā, kā apstākļi spiež vai ļauj. Neērta režisora slava J. Paškēviču pavadījusi vienmēr, un viņš pats to provocē, ar katru nākamo filmu arvien vairāk mulsinādams funkcionārus un vidusmēra skatītājus.
2000. gadā J. Paškēvičs Rīgā izveidoja studiju „Nida Filma” un uzsāka savas trešās mākslas filmas uzņemšanu. Filma „Golfa straume zem leduskalna” tapa krievu valodā pēc franču rakstnieka Anatola Fransa darbu motīviem. Filmēšana ilga 12 gadu garumā ar pārtraukumiem. Tā tika filmēta 6 valstīs ar šo valstu speciālistu piedalīšanos. Šī filma ir pirmā Latvijas-Krievijas kopprodukcija kino jomā. Režisors ar šo projektu ir vēlējies pierādīt, ka Latvijā ir iespējams uzņemt multinacionālu un multikulturālu kinodarbu. Filma ir savdabīga kolāža, ko veido vairāki mīlas stāsti, plaša mītisko tēlu kopa un divi idejiskie līmeņi – acīmredzamais un mītiskais. 25. Nacionālajā filmu festivālā „Lielais Kristaps” filma „Golfa straume zem ledus kalna” tika atzīta par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu un saņēma piecas profesionālās balvas. Šo filmu 2012.gadā Nacionālais kino centrs nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai „Oskars”.
Saistība ar Daugavpili:
Dzimis Daugavpilī
Izmantotie avoti:
- Arsenāls : Rīgas 19. starptautiskais kino forums 2008. g. 12./21. sept. : [katalogs] = Arsenāls : Riga 19th international film forum / red.: Sanita Grīna, Ieva Bite, Dace Briede, Vita Krastiņa, Zane Dzene ; tulk.: Marianna Auliciems, Līva Rubene, Liene Strīķe, Aija Uzulēna, Asnāte Vasiļjeva, Vizma Zaķe ; lit. red. Ruta Virbule ; māksl. Artis Rutks. – Rīga : ICC, 2008. – 221 lpp. : il., ģīm. – Paral. latv., angļu val. – ISBN 9789984396101
- Daugavpilī dzimušā režisora filma izvirzīta “Oskaram” : [par Daugavpilī dzimušā režisora Jevgēnija Paškēviča mākslas filmu “Golfa straume zem ledus kalna”] // Latgales Laiks. – ISSN 1407-9208. – Nr.80 (2012, 12.okt.), 23.lpp. : fotogr.
- Пашкевич, Евгений. “Даугавпилс мало интересуется людьми культуры” : [беседа с латв. кинорежиссером : в связи с выдвижением латв. худож. фильма “Гольфстрим под айсбергом” на соискание премии американской киноакадемии “Оскар”] / Евгений Пашкевич ; записала Людмила Вессель // Сейчас. – ISSN 1691-0044. – N 40 (4 окт. 2012), с.13 : фот.
Elektroniskie resursi: