lapas-koks
rss
Vecā tīmekļa vietne
izslēgt logu

⚠️Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.

aizvērt
Izvēlne

Indulis Folkmanis

Tēlnieks
1939

Dzimis 1939. gada 5. maijā Bauskas rajona Bārbeles ciemā kalpotāju ģimenē. Pirmā izglītība iegūta Bārbeles septiņgadīgajā pamatskolā. 1954. gadā iestājies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā, kuru pabeidzis 1959. gadā. 1965. gadā aizstāvējis diplomdarbu – “Robežsargs”. Kopš 1965. gada dzīvo un strādā Daugavpilī.

Darba gaitas I. Folkmanis uzsācis kā noformētājs Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, bet līdz ar mākslas nodaļas izveidošanu 1969. gadā kļuvis par tās pirmo vadītāju. Pirmos trīs gadus bijis vienīgais profesionālais mākslinieks Daugavpilī.

Pirmais I. Folkmaņa mākslas darbs ir 1967. gadā tapušais Raiņa krūšutēls Daugavpils Pedagoģiskā institūta (tagad Daugavpils Universitāte) skvērā, mazliet vēlāk 1967. gada novembrī – “Dvincu” memoriālā stēla Stacijas laukumā. 1969. gadā sācis darbu pie obeliska Daugavpils atbrīvotājiem 1944. gadā. No 1970. līdz 1975. gadam I. Folkmanis veidojis pieminekli Daugavpils aizstāvjiem 1919. gadā.

1975. gadā I. Folkmanim piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka nosaukums.

Veicis dažādus pasūtījuma darbus arī Daugavpils rajonā: tapuši piemiņas akmeņi: ornitologam K. Grigulim Salienā, selekcionāram P. Sukatniekam Bebrenē, Vecajam Stenderam Eglainē.

Daudz strādājis kapara kaluma tehnikā – atklāts dekoratīvi figurāls cilnis Daugavpils Mūzikas vidusskolas fasādē (1972), darbs pie tēlnieka H. Sprinča 1952. gadā veidotā pieminekļa fašisma upuriem Mežciemā rekonstrukcijas (1976–1979), Daugavpils 700 gadu jubilejai veltīts dekors (1978), cilnis Daugavpils Laulību nama fasādē pēc M. Kupča veidotā modeļa (1980). 1973. gadā ticis uzņemts Mākslinieku savienībā. Veidojis medaļu sēriju “Mana pilsēta” (1970) un “Studente” (1971).

Intensīva darba posms tēlnieka radošajā biogrāfijā sācies 1988. gadā. Tēlnieks palīdzējis A. Jansonam pieminekļa “Vienoti Latvijai” atjaunošanā Rēzeknē (1988–1992), kā arī pieminekļa “Latgales partizānu pulkam” atjaunošanā Balvos (1992–1994).

1999. gada 4. maijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Kopā ar dēlu Ivo Folkmani veidojis pieminekli “Latgale māte raud” okupācijas režīmu upuriem Krāslavā (2002 – 2003).

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tēlniekam piešķirta Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks 2019”.

Vecumdienas Indulis Folkmanis aizvada dzimtajā Bārbelē, taču mākslas ceļu Daugavpilī aktīvi turpina viņa dēla Ivo Folkmaņa ģimene.

Saistība ar Daugavpili:

Dzīvoja un strādāja Daugavpilī.

Izmantotie avoti:

  1. Latgales kultūras darbinieki : [biogrāfiska vārdnīca] / sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka. 1. grām. – Rīga : Jumava, 2008. – 179.–182. lpp. : il.
  2. Māksla un arhitektūra biogrāfijās : [biogrāfiska vārdnīca] / atbild. red. Andris Vilsons ; sēj. aut.: Vaidelotis Apsītis, Laila Baumane (Alsiņa) … [ u.c.]. 1. sēj. A-Kal. – Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1995. – 156. lpp. : il. – (Latvija un latvieši).
  3. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā – Indulis Folkmani. // www.bonuks.lv (skatīts 30.04.2024).
  4. Attēls: Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godinās Induli Folkmani. // la.lv (skatīts 30.04.2024).

Elektroniskie resursi: