Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Diriģents, komponists, vijolnieks
1879 – 1953
Gžegožs Fitelbergs dzimis 1879. gada 18. oktobrī Dinaburgā (Daugavpils) poļu ebreju ģimenē.
G. Fitelberg iegājis poļu mūzikas vēsturē kā izcils vijolnieks, ievērojams komponists un galvenokārt kā spožs diriģents. Viņam bija īpaši nopelni laikmetīgās mūzikas popularizēšanā un jaunāko skaņdarbu ieviešanā orķestru repertuārā Polijā un visā pasaulē.
Jau agrā jaunībā zēns pārsteidzis vecākus ar savām muzikālajām dotībām, kas ir pašsaprotami, jo Gžegoža tēvs bija kazaku pulka orķestra kapelmeistars. Ģimenē tika nolemts sūtīt apdāvināto zēnu uz Varšavu muzikālās izglītības iegūšanai. G. Fitelbergs mācījies Varšavas Mūzikas institūtā (1891 – 1896). 17 gadu vecumā veiksmīgi debitējis kā komponists, ieguvis pirmo prēmiju konkursā Leipcigā par vijoļsonātes atskaņojumu.
Absolvējot konservatoriju, ieguvis divus diplomus (vijolē un kompozīcijā), sācis darbu Varšavas Lielā teātra orķestrī. 1901. gadā viņu iecēla par otrās vijoles sekcijas koncertmeistaru jaunizveidotajā Varšavas filharmonijā, ar pārtraukumiem bijis arī filharmonijas orķestra diriģents (1908–1919).
G. Fitelberga diriģenta debija notika 1904. gadā. 1905. gadā kļuva par vienu no Polijas komponistu radošās apvienības “Jaunā Polija” (Mlada Polska) un izdevniecības “Poļu mūzikas biedrība” dibinātājiem un vadošajiem darbiniekiem. 1908. gadā diriģējis operā, 1912. gadā – Vīnē. Vadījis operu iestudējumus Petrogradā (Sankpēterburga) (1914 – 1919), bijis Maskavas Lielā teātra diriģents (1920 – 1921), kā arī četrus gadus diriģējis Djagiļeva Krievu baleta viesizrādēs Eiropā.
No 1906. līdz 1953. gadam G. Fitelbergs sniedzis ārzemēs 189 koncertus ar mūsdienu poļu mūziku. Koncertējis arī Latvijā – diriģējis orķestri Rīgā, 1910. gada vasarā Majoros (Jūrmala).
“Turpmākā iepazīšanās ar Prokofjeva daiļradi notika jau nākamajā sezonā Varšavas filharmonijas simfoniskā orķestra vieskoncertos. Šā orķestra diriģentu Gžegožu Fitelbergu rīdzinieki jau labi pazina no agrākajiem laikiem kā aktīvu slāvu mūzikas propagandētāju. Viņš arī vadīja Rimska-Korsakova “Seherezades” pirmatskaņojumu Rīgā (1904. gads). Šoreiz Fitelbergs bija izvēlējies trīs it kā savā starpā maz saderīgas novitātes: Sigismunda Noskovska simfoniskās variācijas ar nosaukumu “Nolautas dzīves”, Buzoni orķestra svītu no Goci pasaku drāmas “Turandota” un Prokofjeva Klasisko simfoniju.” (Literatūra un Māksla, Nr. 21, 16. lpp.)
“1914. gada vasarā vieskoncertos Rīgā ieradās Varšavas filharmonijas simfoniskais orķestris. (..) šis orķestris bija labs, saliedēts kolektīvs, un labprāt strādāju ar to, turklāt uzstājos pēc kārtas kopā ar tādu lielu diriģēšanas meistaru kā Gžegožs Fitelbergs. Mēs spēlējām gan koncertzālēs, gan atklātos laukumos, jo Rīgā vasara bija silta un saulaina. Kādā koncertā (..) izdzirdu dīvainas skaņas. (..) Izrādījās, ka gaudoja fabriku sirēnas, vēstot kara sākumu. Varšavas orķestris steigšus atgriezās mājās.” (Literatūra un Māksla, Nr. 14, 16. lpp.)
Trīsdesmito gadu vidū G. Fitelbergs izveidojis Polijas Radio simfonisko orķestri Varšavā, taču Otrā pasaules kara laikā ebreju izcelsmes dēļ bijis spiests atstāt dzimteni. No 1939. līdz 1947. gadam dzīvojis ASV un Portugālē. Pēc atgriešanās Polijā 1947. gadā pārņēmis Polijas Radio Lielā simfoniskā orķestra vadību Katovicē.
G. Fitelbergs diriģējis dažādus kolektīvus Eiropā un Amerikā. Sadarbojies ar izciliem komponistiem un solistiem, ar tādām personībām kā Rihards Štrauss, Aleksandrs Glazunovs, Arturs Rubinšteins, Sergejs Rahmaņinovs, Bēla Bartoks un citiem. Komponējis romantiskā stila muzikālos sacerējumus (simfonijas, uvertīras, simfoniskās poēmas, sonātes, romances, dziesmas).
Laikabiedri G. Fitelbergu raksturo kā mūziķi ar augstu profesionālo kultūru, viņa atskaņojumiem piemīt spilgta emocionalitāte, smalkums, detaļu filigrāna apdare. Viņa darbs tika novērtēts ar daudzām balvām un atzinībām. 1951. gadā apbalvots ar Polijas Tautas Republikas I šķiras Valsts prēmiju.
Miris 1953. gada 10. jūnijā Katovicē.
Slavenā mūziķa piemiņai kopš 1979. gada tiek rīkots G. Fitelberga vārdā nosauktais Starptautiskais diriģentu konkurss.
Par ievērojamo novadnieku Daugavpilī uzzināja nejauši, pateicoties poļu komponistam un diriģentam Kšištofam Pendereckim, kurš uzstājās pilsētā. Pēc Polijas vēstniecības Latvijā un Rīgas Ebreju apvienības iniciatīvas Daugavpilī Mihoelsa ielā 58 pie LCB filiāles Bērnu bibliotēkas “Zīlīte” ēkas sienas 2005. gada vasarā tika atklāta piemiņas plāksne G. Fitelbergam. Vietu izvēlējās simboliski, jo šajā mājā līdz karam atradās Latgales Tautas konservatorija, bet mūziķa vecāku māja nav saglabājusies.
Saistība ar Daugavpili:
Dzimis un bērnību pavadījis Daugavpilī.
Izmantotie avoti:
- Faijers, Jurijs. Pilnveidošanās gaitā (nobeigums). Literatūra un Māksla, Nr. 14 (03.04.1971), 16. lpp.
- Grzegorz Fitelberg (1879–1953). // The Grzegorz Fitelberg International Competition for Conductors, https://fitelbergcompetition.com (skatīts 08.10.2024).
- Gžegošs Fitelbergs [Grzegorz Fitelberg] (red. H. Soms). latgalesdati.du.lv (skatīts 08.10.2024). Ir piemiņas plāksnes mūziķim fotogrāfija.
- Iezīmēti Daugavpilī : ievērojamākās personības Daugavpils vēsturē / teksts: Anna Rancāne ; teksta red.: Sandra Meškova ; tulk.: Tatjana Dubrovska ; Daugavpils pilsētas dome. – Daugavpils : [B.i.], 2010. – 95 lpp. : il. Uz vāka uzrād. teksta aut. (Anna Rancāne). – Avoti: 95. lpp.
- Kārkliņš, Ludvigs. Sergejs Prokofjevs Rīgā. Literatūra un Māksla, Nr. 21 (22.05.1971), 16. lpp.
- Latvijas padomju enciklopēdija 10 sējumos / redkol.: E. Āboliņš … [u.c.] ; galv. red.: P. Jērāns. 3. sēj. Dže – Hain. – Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1983. – 731, [4] lpp. : il., [4] lp. Kartes.
- Vai zini pasaulslavenu diriģentu, kurš dzimis Daugavpilī? (2022, 12. maijs). // Latvijas radio 3 Klasika, rubrika “Vai zini?”, LSM.lv (skatīts 08.10.2024).
- Attēls: Iezīmēti Daugavpilī : ievērojamākās personības Daugavpils vēsturē. – Daugavpils, 2010.
Elektroniskie resursi: