Valodnieks, mūsdienu ivrita tēvs
1858–1922
Eliezers Ben-Jehuda (Lāzars Perelmans) dzimis 1858. gada 7. janvārī Lužkos (tagadējā Baltkrievijas teritorija) ebreju ģimenē. Tēvs stingri pieturējās pie ebreju tradīcijām, tādēļ dēlu gatavoja rabīna amatam. 13 gadu vecumā Lāzaru aizsūtīja mācīties uz Polocku (Baltkrievija), tur viņš iepazina ebreju laicīgās izglītības idejas. Mācības turpināja Glubokojā, kur iepazīstas ar Š. Jonasu, kurš sadarbojās ar laicīgo ebreju presi ivritā.
Š. Jonasa meita Debora, kura vēlāk kļuva par L. Perelmana sievu, iemācīja Lāzaram krievu valodu, un viņš iestājās Daugavpils reālģimnāzijā, kur mācījās līdz 1877. gadam. Šeit viņš iepazina vietējo inteliģenci un aizrāvās ar krievu narodņiku idejām, kas savukārt veicināja pievēršanos revolucionārām idejām. Taču tajā laikā pastiprinājās antisemītiskā propaganda, un L. Perelmans nolēma doties uz savu senču zemi Palestīnu.
Lai iegūtu profesiju, viņš devās uz Parīzi studēt medicīnu. Pēc gada publicēja rakstu ivritā, kurā bija atspoguļota ideja par ebreju tautas valsts izveidošanu Palestīnā un arī par ivrita kā sarunvalodas atjaunošanu. Taču šo ideju atbalstīja ne visi ebreji, jo uzskatīja, ka ivrits ir reliģijas valoda, tā ir svēta, un šīs valodas atzīšana par sarunvalodu ir zaimošana. L. Perelmans bija pārliecināts, ka ebrejiem tāpat kā citām tautām ir jāatrod sava nacionālā teritorija un tai jābūt viņu vēsturiskajai dzimtenei – Erec-Israela.
Tuberkuloze paātrināja L. Perelmana aizbraukšanu uz Palestīnu. Viņš pameta medicīnas studijas, iestājās skolotāju seminārā “Aljanse”, apprecējās ar Deboru Jonasu un 1881. gadā devās uz Palestīnu. Ģimene mainīja uzvārdu uz Ben-Jehuda, un ar šo uzvārdu Lāzars iegājis vēsturē kā cilvēks, kas padarīja ivritu par ikdienas sarunvalodu.
Trīs gadus E. Ben-Jehuda strādāja Jeruzalemes skolā “Aljanse”. Viņš panāca to, ka ivritā pasniedza ebreju priekšmetus (pārējie bija franču valodā), izveidoja divus periodiskos izdevumus ivritā, kā arī iesaistījās Ivrita valodas komitejas izveidē (1890). 1910. gadā E. Ben-Jehuda sāka darbu pie 17 sējumu “Senebreju un mūsdienu ivrita lielās vārdnīcas”. Lai paplašinātu un bagātinātu valodu, viņš pats izveidoja daudz neoloģismu, iekļāva ivritā seno leksiku no Bībeles un viduslaiku literatūras.
Miris Jeruzalemē 1922. gada 16. decembrī.
Darbu pie vārdnīcas pabeidza viņa otrā sieva un dēls 1959. gadā.
Saistība ar Daugavpili:
Mācījies Daugavpils reālģimnāzijā.
Izmantotie avoti:
- Бен-Иехуда Эли‘эзер. // World ORT, Электронная еврейская энциклопедия, https://eleven.co.il/ (skatīts 19.06.2025).
- Гартованова, Светлана. Лазарь Перельман – человек, возродивший иврит : [о жившем в Двинске (Даугавпилс) Лазаре Перельмане (Бен Иегуда)] / Светлана Гартованова // Сейчас. – ISSN 1691-0044. – N 19 (13 мая 2010), с. 37 : портр.
- Attēls: Eliezer Ben-Yehuda. // The Free Encyclopedia “Wikipedia”, https://en.wikipedia.org/wiki/Eliezer_Ben-Yehuda (no avota: id.lib.harvard.edu).
Elektroniskie resursi: