Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Valodnieks
1932 – 2002
Dzimis 1932. gada 25. janvārī Pildas pagasta Malzūbu ciemā (Ludzas novads) zemnieku Boļeslava un Jūlijas Breidaku ģimenē.
Mācījies Eglāju, vēlāk Istalsnas pamatskolā. 1951. gadā beidzis Ludzas vidusskolu, iestājies LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literatūras nodaļā, ko ar izcilību absolvēja 1956. gadā. Strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju Aglonas vidusskolā, mācījies aspirantūrā ZA Valodas un literatūras institūtā. 1970. gadā piešķirts filoloģijas zinātņu kandidāta grāds par darbu „Augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu dialektālā leksika un tās vēsturiskie sakari”, kam sekoja daudzas zinātniskas publikācijas un uzstāšanās. No 1967. līdz 1980. gadam strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku folkloras sektorā. 13 gadi veltīti tautasdziesmu valodas izpētei un izloksnēs pierakstīto tekstu rediģēšanai. 1981. – 1983. gadā strādājis izdevniecībā „Zinātne”.
A. Breidaks kopš 1983. līdz 1987. gadam strādājis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (Daugavpils Universitāte) Latviešu valodas un literatūras katedrā, kur no 1986. līdz 1987. gadam bijis katedras vadītājs.
1987. gadā kļuvis par katedras vadītāju jaunizveidotajā LU Pedagoģijas fakultātē. 1990. gadā Viļņas Universitātes specializētajā zinātniskajā padomē aizstāvējis doktora disertāciju „Latviešu valodas latgalisko izlokšņu fonētika: diahronija un sinhronija”. 1992. gadā – tika izvēlēts par profesoru, lasīja lekcijas LU Pedagoģijas fakultātē. No 1994. gada strādājis arī ZA Latviešu valodas institūtā par galveno pētnieku, rediģējot „Latviešu valodas dialektu atlanta” leksikas daļas galīgo variantu, arī fonētikas daļas kartes un komentārus, turpinājis lasīt lekcijas baltu filoloģijas maģistrantiem LU.
Strādājis pie grāmatām: „Augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu fonētikas atlants” (1996), „Ievads baltu valodniecībā” (1.d. 1998. g., 2.d. 1999. g.). Šajā laikā bijis starptautisko izdevumu “Linguistica Baltica” un “Baltoslovjanskije isledovanija” redkolēģiju loceklis, darbojies starptautiskās zinātniskās sadarbības programmās: „Somugru valodas substrāts Austrumeiropas valodās”, „Pasaules valodas”; vadījis „Latgales vietvārdu vēsturiskās vārdnīcas” izveidi, bijis filoloģijas nozares Habilitācijas un promocijas padomes loceklis gan LU, gan Daugavpils Universitātē, bijis tās Senāta loceklis, objektīvs un kompetents disertāciju recenzents, eksperts, maģistra darbu vadītājs.
Miris 2002. gada 24. februārī, pelnu urna apbedīta Pildas pagasta kapos.
Saistība ar Daugavpili:
Strādāja Daugavpils Universitātē.
Izmantotie avoti:
- Latgales kultūras darbinieki : [biogrāfiska vārdnīca] / sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka. 1.grām. – Rīga : Jumava, 2008. – 88.-90. lpp. : il.
- baltistica.lt
Elektroniskie resursi: