lapas-koks
rss
Vecā tīmekļa vietne
izslēgt logu
Izvēlne

Andrejs Pumpurs

Dzejnieks, virsnieks
1841 – 1902

Andrejs Pumpurs dzimis 1841. gada 22. septembrī Lieljumpravas pagastā muižas vīndedža ģimenē.

1856. gadā A. Pumpurs beidzis Lielvārdes draudzes skolu. No 1858. gada strādājis par mērnieka palīgu dažādās Vidzemes muižās. Sevišķi nozīmīgs bijis Vecpiebalgā pavadītais laiks (1867–1872), kur viņš iepazinies ar vairākiem sava laika nozīmīgākajiem kultūras un tautiskās atmodas darbiniekiem.

1869. gadā presē tika publicēts A. Pumpura pirmais dzejolis “Hīna kaps”. Viņš rakstījis romantiskus dzejoļus tautiskās atmodas garā, daudzi no tiem tapuši tieši Vecpiebalgas posmā.

Strādājis Jumurdas muižā (1872–1874) par mērnieku, muižas pārvaldnieku, mežzini. Dzīvojis Rīgā (1874–1876), kur kopā ar izdevēju un žurnālistu Bernhardu Dīriķi atvēris grāmatveikalu. Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā, presē publicējis dzejoļus un prozu.

1876. gadā A. Pumpurs devies uz Maskavu, kur iestājies slāvu brīvprātīgo pulkā, lai piedalītos serbu atbrīvošanās cīņās pret turkiem. Kaujās nepaguvis piedalīties, jo, kad pulks nonācis Serbijā, jau bija noslēgts pamiers. Taču visa turpmākā A. Pumpura dzīve bija saistīta ar dienestu Krievijas armijā. 1878. gadā viņš beidzis Odesas junkuru skolu, dienējis Krievijas dienvidos.

1882. gadā atgriezies Rīgā un atjaunojis sakarus ar latviešu kultūras darbiniekiem. Piedalījies slepena narodovoļcu pulciņa darbībā, un ticis apsūdzēts kā pulciņa vadītājs, taču attaisnots.

1888. gadā Tērbatā tika pabeigts eposs “Lāčplēsis”. Pēc diviem gadiem iznācis A. Pumpura dzejoļu apkopojums “Tēvijā un svešumā”.

1890. gadā A. Pumpurs ieguvis štābkapteiņa dienesta pakāpi.

A. Pumpura mūža pēdējie 7 gadi bija saistīti ar Daugavpili, lai gan viņa pirmā iepazīšanās ar pilsētu notikusi jau agrāk. Pirmo reizi dzejnieks iepazinis Daugavpili (tolaik Dinaburgu) 1876. gadā, kad devies caur pilsētu uz dienesta vietu Krievijā. Savus iespaidus dzejnieks aprakstījis piezīmēs “No Daugavas līdz Donavai”. 1895. gadā A. Pumpurs ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Daugavpilī un uzsācis darbu kara intendantūrā. Līdz 1900. gadam ģimene dzīvojusi Jaunbūvē Intendatūras namā Viļņas un Hersonas (tagad A. Pumpura un Jātnieku) ielu krustojumā, bet no 1900. līdz 1902. gadam īrējis dzīvokli Repņikovu namā Žitomiras (tagad Miera) ielā 55. Līdz mūsdienām ēka nav saglabājusies, jo nodega 1948. gada ugunsgrēkā.

Daugavpils periodā A. Pumpurs uzrakstījis tikai dažus dzejoļus, jo bieži devies darba komandējumos un daudz slimojis. Dzejnieks aktīvi piedalījies Daugavpils latviešu sabiedriskajā dzīvē, viņš bijis viens no Daugavpils Latviešu biedrības dibināšanas iniciatoriem.

1901. gada rudenī A. Pumpura veselības stāvoklis pasliktinājies, un 1902. gada maijā viņš aizbraucis uz Ķemeriem, taču, slimībai saasinoties, viņš ievietots Rīgas pilsētas slimnīcā, kur 6. jūlijā mirst.

Miris 1902. gada 6. jūlijā. Apbedīts Rīgas Lielajos kapos.

Senajā Lielvārdes muižas klētī Daugavas krastā 1970. gadā tika iekārtots Andreja Pumpura muzejs.

Daugavpilī A. Pumpura vārdā nosaukta iela 1932. gadā, un pilsētas centrā skvērs (kopš 1988. gada), kurā uzstādīts I. Krūmiņas darināts dzejnieka krūšutēls (1966). Lai godinātu un pieminētu dzejnieku Andreju Pumpuru 180. gadadienā, 2021. gada 22. septembrī tika atklāta piemiņas plāksne A. Pumpura ielā 99, pie mājas, kurā viņš strādāja Daugavpilī. Piemiņas plāksnes autors – mākslinieks Romualds Gibovskis, plāksnes izgatavošanas idejas autors – Daugavpils Latviešu biedrība.

Saistība ar Daugavpili:

Dzīvojis un strādājis Daugavpilī (1895–1902).

Izmantotie avoti:

  1. Atklāta dzejniekam Andrejam Pumpuram veltīta piemiņas plāksne (22.09.2021). // daugavpils.lv (skatīts 24.03.2025).
  2. Latviešu rakstniecība biogrāfijās : [enciklopēdija] / LU Literatūras, folkloras un mākslas inst. – 2., pārstrād. un papild. izd. Rīga : Zinātne, 2003. 463.–464. lpp. : il.
  3. Preiss, Kārlis. Daugavpils periods Andreja Pumpura dzīvē. // Avangards Nr. 108 (1972, 9. sept.), [3.] lpp. : fotogr.
  4. Attēls: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Elektroniskie resursi: