Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Komponists
1893 – 1975
Oskars Stroks (īstajā vārdā Ošers Stroks) dzimis 1893. gada 6. janvārī (pēc vecā stila 1892. gada 24. decembrī) Dinaburgā (Daugavpils) trūcīgā, bet ļoti muzikālā ģimenē. Astoņu bērnu ģimenē viņš bijis jaunākais. Mazais Ošers ļoti agri sācis interesēties par mūziku. Pirmās romances sacerējis jau desmit gadu vecumā.
Vienpadsmit gadu vecumā O. Stroks iestājies Pēterburgas konservatorijā. Kad viņam apritēja divpadsmit, Pēterburgas nošu izdevniecība izdevusi divu viņa romanču notis. Viņš mācījies un strādājis Pēterburgā par pianistu-improvizatoru kinoteātros un skatuves akompanētāju, piedalījies A. Ņeždanovas, N. Pļevickas koncertos, vadījis orķestri. 1912. gadā nomainīja savu vārdu uz Oskars, un ar to kā pseidonīmu sevi publiski pieteicis līdz Otrajam pasaules karam, kad nomainījis vārdu personas dokumentos.
1922. gadā O. Stroks atgriezies Latvijā un apmeties Rīgā, visu savu turpmāko dzīvi veltot šai pilsētai. Viņa radošās darbības uzplaukums bija tieši 20. gs. 20.–30. gadi. Šajā periodā sacerējis savas pasaulslavenās romances, kuras līdz pat šim laikam iekļautas ne tikai Eiropas, bet arī Japānas orķestru repertuārā. O. Stroks aktīvi iekļāvies Rīgas izklaides kultūrā kā mūziķis, muzicējis gan kā solists, gan arī veidojis un vadījis dažādas mūziķu ansambļus.
Dzīves laikā komponists sacerējis 355 dažādu žanru darbus: fantāzijas, polonēzes, valšus, romances, fokstrotus, dziesmas. Tomēr vislielāko atpazīstamību O. Stroks ieguvis ar tangodziesmām: “Melnās acis” (1929), “Gaišzilās acis” (1930), “Mans pēdējais tango” (1932), “Jel nepamet!” (1933), “Dusi, jel, mana nabaga sirds” (1934), “Jel sakiet, kādēļ?” (1935), “Mēness rapsodija” u.c. Viņa dziesmas izpildījuši ievērojami mākslinieki: L. Utjosovs, K. Šuļženko, V. Kandelaki, I. Jurjeva, P. Ļaščenko, A. Bajanova, K. Sokoļskis, J. Sugavara, J. Polomskis u. c.
Kopumā trīsdesmito gadu otrajā pusē O. Stroka šlāgeri tika iedziedāti skaņuplašu izdevumos vairākās valodās daudzu izpildītāju sniegumā dažādās pasaules valstīs, šādi nodrošinot viņam plašu atpazīstamību. O. Stroks – starptautiski pazīstams 20. gs. starpkaru perioda Latvijas šlāgeru, īpaši tangodziesmu autors un mūziķis (pianists); dēvēts arī par Rīgas tango karali.
O. Stroks mēģinājis gūt panākumos arī preses izdošanā. 1925. gadā krievu valodā sācis izdot “Синий журнал”, 1926. gadā šo izdevumu iekļāva jaunā nedēļas žurnālā “Новая Нива”. Žurnāls iznācis līdz 1927. gadam. Viņš Rīgā izdevis un pārdevis arī populārās mūzikas nošizdevumus. No 1930. gada Rīgā un īslaicīgi arī Vācijā, Berlīnē darbojās O. Stroka nošu izdevniecība “Kazanova” (Casanova). Neveiksmīgi bijuši O. Stroka mēģinājumi darboties restorānu biznesā. 1931. gadā atvēris kafē-dansingu Barberina Rīgas centrā, tomēr neprasmīgas saimniekošanas dēļ tas bankrotējis.
Otrā pasaules kara laikā Stroku ģimene evakuējusies uz Almati (Kazahstāna), kur O. Stroks piedalījies tā dēvēto frontes ansambļu koncertos, iztikas nolūkos komponējis patriotiskas dziesmas un maršus.
Rīgā O. Stroks atgriezās 1945. gadā un iestājās Latvijas Padomju Komponistu savienībā (no tās tika izslēgts 1948. gadā). Pēc kara “vieglā” mūzika padomju varas laikā nebijusi cieņā. Tika norādīts, ka komponista radītā mūzika esot sveša un neatbilstoša padomju valsts kultūras un ideoloģijas nostādnēm, tāpēc O. Strokam nācies pelnīt iztiku, uzstājoties restorānos, atpūtas namos un sanatorijās. Mūzikas nošu izdošana, ierakstīšana un izdošana skaņuplatēs, kā arī skanējums koncertzālēs, radio un televīzijā O. Strokam bija liegts.
Septiņdesmito gadu sākumā O. Stroks nedaudz atguvis savu popularitāti, viņa skaņdarbi biežāk skanējuši ēterā, tika atļauts izdot skaņuplates ar viņa mūziku. Savu pēdējo tango “Zvaigžņu laime” ar Maskavas dzejnieka Anatolija Gorohova vārdiem komponists uzrakstījis 82 gadu vecumā, veltot to dziedātājam Jurijam Guļajevam.
Aizliegumi un pazemojumi iedragāja komponista veselību. O. Stroks nomira 1975. gada 22. jūnijā Rīgā.
Saistība ar Daugavpili:
Dzimis Daugavpilī.
Izmantotie avoti:
- Kudiņš, Jānis (2024, 31. okt.). Oskars Stroks. // Nacionālā enciklopēdija, https://enciklopedija.lv/ (skatīts 04.04.2025).
- Kuzņecovs Sergejs. Daugavpils vēlreiz atklāj Oskaru Stroku : [par Daugavpilī dzimušajam komponistam Oskaram Strokam veltītajiem pasākumiem : sakarā ar Daugavpils domes speciālistes Irinas Gorkinas projekta realizāciju]. Latgales Laiks Nr. 24 (2007, 27. marts), 4. lpp.
- Oskars Stroks – “tango karalis” : [buklets] / teksts: T. Šemetova. Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs, 2007.
- Attēls: Iezīmēti Daugavpilī : ievērojamākās personības Daugavpils vēsturē. Daugavpils, 2010.
Elektroniskie resursi: