⚠️Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.

aizvērt

Vladimirs Mincs / Владимир Минц

Ārsts, ķirurgs
1872 – 1945

Vladimirs Mincs dzimis 1872. gada 16. septembrī Daugavpilī ebreju būvuzņēmēja ģimenē. Vladimirs ir jurista Paula Minca brālis. Jau no agras jaunības Vladimirs tiecās pēc zināšanām un izglītības. Pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas beigšanas V. Mincs devās uz Tērbatu un iestājās universitātes Medicīnas fakultātē. Paralēli mācībām V. Mincs aktīvi darbojās zinātnē. 1896. gada 2. oktobrī Tērbatas universitātē viņš aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju. Pēc disertācijas aizstāvēšanas V. Mincs gadu stažējās Berlīnē, kur papildināja profesionālās zināšanas.
1897. gadā V. Mincs sāka strādāt slimnīcā Maskavā. Jaunais ārsts ātri nodibināja kontaktus ar cilvēkiem, kas bija tikpat fanātiski uzticīgi medicīnai kā viņš pats. Šajā laikā aizsākās V. Minca draudzība ar profesoru N. Sokolovu. No 1900. līdz 1903. gadam viņi kopīgi rediģēja un izdeva referatīvu ķirurģijas žurnālu „Ķirurģijas Vēstnesis”. 1904. gadā V.Mincu ievēlēja par Maskavas Ķirurģijas biedrības zinātnisko sekretāru. Pēc piecpadsmit gadiem viņš kļuva par šīs biedrības viceprezidentu. 1906.gadā Vladimiru Mincu ievēlēja par Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātes Hospitālās ķirurģijas katedras privātdocentu. Pirmā pasaules kara priekšvakarā viņš kļuva par Starptautiskās ķirurgu biedrības locekli. Pirmā pasaules kara laikā V.Mincs vadīja Maskavas galvenā hospitāļa ķirurģijas nodaļu. 1917. gada augustā viņu ievēlēja par Sanktpēterburgas Sieviešu institūta Medicīnas fakultātes operatīvās ķirurģijas un topogrāfiskās anatomijas profesoru, bet 1918. gadā viņš kļuva par 1. Maskavas universitātes atjaunotās hospitālās ķirurģijas klīnikas vadītāju. 1918. gadā viņš operēja Ļeņinu pēc Fanijas Kaplānes veiktā atentāta.
Krievijas periods profesora V.Minca dzīvē beidzās 1920. gadā, kad viņš atgriezās dzimtenē. Dzīvodams Rīgā, profesors V. Mincs no 1925. gada 17. marta līdz 1940. gada 1.oktobrim vadīja ebreju palīdzības biedrības slimnīcas „Bikur Cholim” ķirurģijas nodaļu. Strādājot šai slimnīcā, profesors piedalījās daudzos nozīmīgos Latvijas ārstu rīkotos pasākumos. Viņš ilgstoši sadarbojās ar „Latvijas Ārstu Žurnāla” redakcijas kolēģiju, piedalījās trīs Latvijas ārstu kongresos – 1925., 1928., un 1932. gadā. 1938. gadā V. Mincs piedalījās pirmajā sirds operācijā Latvijā. 1940. – 1941. gadā V.Mincs strādāja par docētāju Latvijas Valsts Universitātē – vadīja ķirurģijas katedru. Laikabiedri augstu vērtēja profesora veikumu onkoloģijā, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ķirurģijā, apendektomijas pēcoperācijas sarežģījumu ārstēšanā u.c. V. Mincs ir vairāk nekā 100 zinātnisko darbu autors anestezioloģijā, traumatoloģijā, neiroķirurģijā, onkoloģijā un ķirurģijā.
Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada jūlijā Vladimiru Mincu ieslodzīja Rīgas geto, kur viņš noorganizēja ambulanci, vēlāk – slimnīcu. V. Mincs visnelabvēlīgākajos apstākļos veica operācijas, glābjot daudzu dzīvības, palīdzēja ar medikamentiem pretošanās kustības dalībniekiem. 1944. gadā viņu nosūtīja uz Štuthofu, vēlāk – Būhenvaldes koncentrācijas nometni, kur 1945. gada februārī V. Mincs nomira bada nāvē.

Saistība ar Daugavpili:

Dzimis Daugavpilī.

Izmantotie avoti:

  1. [Sakarā ar ķirurga Vladimira Minca (1872-1945) 125.dzimšanas dienu] : [raksti]. – Saturs: Pieminot / Arnis Vīksna. Atmiņas par profesoru Vladimiru Mincu / Zeliks Čerfass. Profesora Vladimira Minca mūžs / Arkadijs Gandzs. Profesors Vladimirs Mincs — slimnīcas Bikur Cholim ķirurģiskās klīnikas vadītājs / Maksims Margoļins // Latvijas Ārsts. – Nr. 9 (1997), 579.-583.lpp.
  2. Iezīmēti Daugavpilī : ievērojamākās personības Daugavpils vēsturē / teksts: Anna Rancāne ; teksta red.: Sandra Meškova ; tulk.: Tatjana Dubrovska ; Daugavpils pilsētas dome. – Daugavpils : [B.i.], 2010. – 95 lpp. : il. Uz vāka uzrād. teksta aut. (Anna Rancāne). – Avoti: 95.lpp.
  3. Latvijas enciklopēdija: 5 sēj. / galv. red. Sigita Hirša.4.sēj. LATV – ROJA. – Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība [SIA], 2007. – 1023 lpp. : 22 kartes, 44 tabulas, 1865 attēli. ISBN 9984-94820-X ISBN 9789984948249

Elektroniskie resursi: