Jānis Paklons

Tulkotājs, literatūrzinātnieks, pasniedzējs
1928 – 1986

Jānis Paklons dzimis 1928. gada 29. martā Rēzeknē dzelzceļnieka un mājsaimnieces četru bērnu ģimenē. Pēc Varakļānu vidusskolas absolvēšanas 1947. gadā J. Paklons studēja LVU Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā (1947 – 1951), vienlaicīgi strādājot Tautas mākslas namā Rīgā par vecāko literāro inspektoru.
1953. gadā pēc dienesta padomju armijā Jānis Paklons ieradās Daugavpilī, kur strādāja par vācu valodas skolotāju vakarskolā un pasniedza latīņu valodu Daugavpils medicīnas skolā. Laikā no 1955. līdz 1960. gadam Jānis Paklons studēja KPFSR Izglītības ministrijas svešvalodu neklātienes apmācības kursos.
No 1960. līdz 1967. gadam Jānis Paklons bija docētājs LVU Filoloģijas fakultātē, bet no 1974. gada viņa darba gaitas saistītas ar Daugavpils Pedagoģisko institūtu, kur viņš uzsāka darbu kā vācu valodas pasniedzējs Svešvalodu katedrā. 1976. gadā Jānis Paklons izveidoja Latviešu valodas un literatūras katedru, kuru vadīja līdz pat mūža beigām 1986. gadā. Viņa vadībā DPI tika atjaunota latviešu valodas un literatūras skolotāja studiju programma, izveidota bagātīga bibliotēka. Jānis Paklons lasīja arī lekcijas tulkošanas praksē, folklorā un citos priekšmetos.
1973. gadā Jānis Paklons aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju „Krievu dzeja latviešu valodā (1944 – 1969)”. Savā zinātniski pētnieciskajā darbā viņš pievērsās daiļliteratūras tulkošanas vēstures, teorijas un prakses jautājumiem, ko aplūkoja daudzās publikācijās presē, galvenokārt laikrakstā „Literatūra un Māksla” un žurnālā „Karogs”. Kā nozīmīgākie Jāņa Paklona darbi jāmin „Herders un latviešu literatūra”(1978), „Jauni materiāli latviešu un krievu literāro sakaru vēsturei”(1982) un „Krievu dzeja pirmajās latviešu antoloģijās”(1984). Kopā ar citiem tulkiem Jānis Paklons piedalījies J. V. Gētes krājuma „Dzeja” (1983) izveidē.
Kolēģi atminas, ka Jānim Paklonam bijušas apbrīnas cienīgas darba spējas un laba humora izjūta. J. Paklons bija precējies un lepojās ar saviem bērniem – filoloģi un tulkotāju Inesi un arhitektu Aleksandru.
Jānis Paklons miris 1986. gada 2. martā Daugavpilī, apglabāts Stropu kapos.

Saistība ar Daugavpili:

Dzīvojis un strādājis Daugavpilī.

Izmantotie avoti:

1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās : [enciklopēdija] / LU Literatūras, folkloras un mākslas inst. – 2., pārstrād. un papild. izd. – Rīga : Zinātne, 2003. – 739 lpp. : il. – ISBN 9984698483.
2. Blumberga, Sintija. Jāņa Paklona devums tulkojumzinātnes attīstībā Latvijā : [par bijušo DPI pasniedzēju un literatūrzinātnieku] / Sintija Blumberga. – Bibliogr.: 82.lpp. – Kopsav. angļu val. // Valoda – 2012. Valoda dažādu kultūru kontekstā. – ISSN 1691-6042. – [Nr.]22 (2012), 77.-83.lpp. – ISBN978-9984-14-601-0.
3. Jonāne, Egita Terēze. Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījumi Jāņa Paklona atceres zīmē : [Daugavpils Universitāte] / Egita Terēze Jonāne // Latgales Laiks. – ISSN 1407-9208. – Nr.10 (2009, 6.febr.), 8.lpp. : ģīm.

Elektroniskie resursi:

• Literatūras saraksts par Jāņa Paklona darbību LCB e-katalogā