Alfrēds Porietis

Latvijas armijas virsnieks
1909 – 2009

Alfrēds Porietis dzimis Daugavpilī 1909. gada 30. septembrī (pēc vecā stila 18. septembrī) Krievijas armijas virsnieka Mārtiņa Porieša un mājsaimnieces Ievas trīs bērnu ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene tika evakuēta uz Krievijas iekšzemi, bet pēc revolūcijas atgriezās vecajā dzīvesvietā Daugavpilī.

1927. gadā A. Porietis ar zelta medaļu pabeidza Daugavpils ģimnāziju un iestājās Latvijas Kara skolas artilērijas nodaļā, kuru absolvēja leitnanta pakāpē 1929. gadā. Kara ministrs Jānis Balodis kursantam pasniedza apbalvojumu – zobenu.

Pēc kara skolas A. Porietis uzsāka dienestu Latgales artilērijas pulkā, kas bija dislocēts Krustpilī. Viņš bijis disciplinēts un centīgs, izcils audzinātājs un paraugs saviem padotajiem zināšanu un iemaņu izkopšanā.

1932. gadā A. Porieti paaugstināja par virsleitnantu. Trīsdesmitajos gados viņš sekmīgi pabeidza zenītartilērijas virsnieku, artilērijas gaisa novērotāju un kavalērijas virsnieku kursus. Vienu gadu viņš izgāja apmācību jātnieku pulkā Daugavpilī un aizstāvēja Latvijas armijas godu starptautiskās jāšanas sacensībās. 1937. gadā uzsāka mācības Augstākajā kara skolā, paralēli studējot Latvijas Universitātē, bet mācību un studiju kursus nepabeidza padomju okupācijas dēļ.

1941. gadā Latvijas armija tika izformēta, un tikai nejaušības dēļ A. Porietim izdevās izvairīties no deportācijas un pret Latvijas armijas virsniekiem vērstajām represijām. 1942. gadā viņu mobilizēja Policijas rezerves bataljonā Rīgā, kur strādāja par apgādes priekšnieku. 1943. gadā tika iesaukts Latviešu leģionā, kur dienēja 19. divīzijā par zenītartilērijas diviziona 2. batarejas komandieri. Par varonību A. Porietis tika apbalvots ar I un II šķiras Dzelzs krustu. Kara beigas viņš sagaidīja Kurzemes katlā. 1945. gada 8. maijā pēc Vācijas armijas kapitulācijas J. Porietis, līdzīgi kā daudzi Latvijas karavīri, nonāca izsūtījumā Sibīrijā.

1956. gadā tika atbrīvots un pēc izsūtījuma atgriezās Latvijā. Vienu gadu nostrādāja Madonā par ceļu būves strādnieku, bet no 1957. gada – Jēkabpils rajona Staltes kolhozā par mežkopi. Šajā amatā A. Porietis nostrādāja 23 gadus un daudzreiz tika atzīts par labāko profesijā.

Atdzimstot Latvijas valstij, A. Porietis 1991. gadā tika reabilitēts, atjaunota viņa Latvijas armijas dienesta pakāpe – kapteinis, bet 1993. gadā paaugstināts par majoru. Kopš 1992. gada A. Porietis aktīvi iesaistījās atjaunotās Latviešu Virsnieku apvienības un Daugavas Vanagu organizācijas darbā. Nodarbojās ar jaunatnes patriotisko audzināšanu, bija Jēkabpils jaunsargu krusttēvs.

Majora A. Porieša godprātīgais darbs novērtēts ar augstiem Latvijas valsts, Aizsardzības ministrijas un NBS militārajiem apbalvojumiem: 2002. gadā viņam piešķirta NBS 1. pakāpes goda zīme “Par nopelniem”, 2009. gadā – Viestura ordenis IV šķira.

A. Porieša ģimenē izauguši trīs bērni, pieci mazbērni.

Miris 2009. gada 15. maijā. Apglabāts Jēkabpils rajona Rubenes pagasta Bērza kapos.

Saistība ar Daugavpili:

Dzimis un audzis Daugavpilī.

Izmantotie avoti:

1. Alfrēds Porietis : 1909–2009 : [par Daugavpilī dzimušo Viestura ordeņa virsnieku, atvaļināto majoru : nekrologs] / Paraksts: Latviešu virsnieku apvienība // Tēvijas Sargs. – ISSN 1407-5040. – Nr. 5 (2009, maijs), [37.] lpp. : ģīm.
2. Skļarska, Lāsma (2009, 5. okt.). Notiek atceres pasākumi majora Alfrēda Porieša piemiņai. // VDTVsizeti, https://www.youtube.com/ (skatīts 2.10.2024).
3. Jonāne, Egita Terēze. Atzīmēs Alfrēda Porieša simtgadi [Jēkabpilī] : [par Latvijas armijas virsnieku, Viestura ordeņa virsnieku un atvaļināto majoru (1909–2009)] / Egita Terēze Jonāne // Latgales Laiks. – ISSN 1407-9208. – Nr. 75 (2009, 2. okt.), 4. lpp.
4. Attēls: Kam tu lūzi, ozoliņi… // Jēkabpils Vēstis, Nr. 7 (160) (04.06.2009), 3. lpp. Foto: Jānis Lācis.

Elektroniskie resursi:

• Literatūras saraksts par Alfrēda Porieša darbību LCB e-katalogā