Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts
1935
Alfrēds Rubiks piedzima 1935. gada 24. septembrī Daugavpilī. Viņa tēvs krita Otrajā pasaules karā, patēvs dienēja Latviešu leģionā. No 1954. līdz 1957. gadam A. Rubiks dienēja padomju armijā Ukrainā, bet no 1957. līdz 1961. gadam strādāja Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā par inženieri tehnologu, vēlāk – biroja vadītāju. 1963. gadā Alfrēds Rubiks absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultāti, bet 1980. gadā – Ļeņingradas augstāko partijas skolu.
1959. gadā A. Rubiks iestājās Komunistiskajā partijā (PSKP) un no 1962. līdz 1982. gadam strādāja komjaunatnes un kompartijas darbā. No 1976. līdz 1982. gadam A. Rubiks bija Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona (tagadējās Latgales priekšpilsētas) izpildkomitejas loceklis. Laikā no 1980. līdz 1992. gadam A. Rubiks pildīja LPSR, vēlāk LR Augstākās Padomes deputāta pienākumus, vienlaicīgi no 1989. līdz 1991. gadam būdams PSRS Tautas deputāts. No 1981. līdz 1991.gadam A. Rubiks bija LKP CK loceklis.
No 1982. līdz 1984. gadam A. Rubiks ieņēma LPSR Vietējās rūpniecības ministra posteni. Laikā no 1984. gada līdz 1990. gadam A. Rubiks vadīja Rīgas pilsētas izpildkomiteju (tagadējo Rīgas domi).
No 1990. līdz 1991. gadam Alfrēds Rubiks bija PSKP CK un tās Politbiroja loceklis, LKP pirmais sekretārs, LPSR un PSRS Konstitūcijas un pilsoņu komitejas un Sabiedrības glābšanas komitejas priekšsēdētājs.
1991. gada augustā A. Rubiks vadīja Latvijas Ārkārtas stāvokļa valsts komiteju. Šī paša gada 23. augustā Alfrēds Rubiks tika aizturēts – viņam izvirzīja apsūdzību apvērsuma organizēšanā. 1993. gadā, atrazdamies ieslodzījumā, viņš balotējās 5. Saeimā no kustības „Līdztiesība” saraksta un tika ievēlēts par deputātu. 1995. gadā A.Rubikam piespriež brīvības atņemšanu uz 8 gadiem par darbību, kas vērsta uz valsts varas gāšanu. 1996. gadā, atrodoties apcietinājumā, Alfrēds Rubiks tika izvirzīts Valsts prezidenta amatam un ieguva 5 balsis no 100. 1997. gada novembrī pirms termiņa viņu atbrīvoja no cietuma. 1998. gadā A. Rubiks piedalījās PCTVL izveidošanā. 1999. gadā viņu ievēl par Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju. No 2003. līdz 2006. gadam viņš vadīja mēnešrakstu „Latvijas Sociālists” un „Социалист Латвии” apvienotās redakcijas darbu un līdz 2004. gadam pildīja žurnāla „Марксизм и современность” redakcijas padomes locekļa pienākumus. 2005. gada Alfrēds Rubiks tika ievēlēts par „Saskaņas centra” priekšsēdētāja vietnieku.
Ģimenes stāvoklis: precējies, ir divi dēli. A. Rubika aizraušanās ir makšķerēšana.
2009. gadā Alfrēds Rubiks tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Saistība ar Daugavpili:
Dzimis Daugavpilī.
Izmantotie avoti:
- Latvijas enciklopēdija : 5 sēj. ar rād. / galv. red. Sigita Hirša ; galv. red. vietn. Jānis Kavacs ; zin. red.: Muntis Auns, Sigita Hirša, Jānis Kavacs, Iveta Kondrāte, Laima Kursiša, Margarita Perveņecka, Kārlis Vērdiņš ; red.: Ināra Kavace, Valerijana Liepa, Gints Zelmenis ; lit. red. Lauma Asare ; priekšv. sarakst. Valērijs Belokoņs. 5. sēj. Rojas-Žvīgu. – Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009. – 1009 lpp. : il., ģīm., faks., tab., kartes. – Latvijas Teātra darbinieku savienības biedri (2009. 1. IV): 991.-995. lpp. -ISBN 9984-94820-X ISBN 9789934806803
Elektroniskie resursi: