Ievērībai - atsevišķās portāla sadaļās turpinās darbi pakāpeniskai versiju nomaiņai.
Botāniķis, matemātiķis
(1872–1935)
Kārlis Reinholds Kupfers dzimis 1872. gada 25. martā Besarābijā (mūsdienu Moldovas teritorija), vēlāk ģimene atgriezusies Latvijā – dzīvoja Rudbāržos, tad Grīvā.
Interesi par dabu dēlā veicināja tēvs, kurš pats kopa savu augļu, sakņu un puķu dārzu, iepazīstināja bērnus ar tajos augošajiem augiem, kā arī ierosināja vākt kukaiņu kolekciju. Vecāku mājās vienmēr bija sarūpēta pamatīga jaunatnes rakstnieku bibliotēka, kas mēģinātu pievērst jaunekli zīmēšanai un gleznošanai.
K. R. Kupfers mācījās Grīvas vācu skolā (1883 – 1886). Skolotājs Raudseps arī veicināja zēnā interesi par dabu. Studēja Tērbatas Universitātē, kur 1893. gadā ieguva kandidāta grādu divās zinātnēs – botānikā un matemātikā.
Vasaras brīvlaiks vienmēr tika izmantots botāniskām un entomoloģiskajām ekskursijām Grīvas apkaimē. Arī 1894. gadā, uzsākot darbu Rīgas Politehnikumā, K. R. Kupfers devās uz Grīvu un turpināja pētīt Sēlijas austrumdaļas bagāto floru, pa ceļam apmeklējot arī Daugavpili. Visi nozīmīgākie K. R. Kupfera jaunības laika atradumi ir iekļauti E. Lēmaņa “Latgales un kaimiņapgabalu florā” (1895). Ļoti nozīmīgas ekspedīcijas visā Ilūkstes apriņķī (mūsdienu Ilūkstes, Daugavpils, Krāslavas apkārtnes teritorijas) pētnieks veica 1898. un 1899. gada vasarās. Dzīvojot Grīvā, vēlāk – Jēkabpilī, galvenokārt ar riteni vai kājām, retu reizi vilcienā apceļoja apriņķa lielāko daļu. Abu ekspedīciju bagātīgie rezultāti publicēti Rīgas Dabaspētnieku biedrības žurnāla “Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga” 42. gadagājumā rakstā “Beitrag zur Kenntnis der Gefässpflanzenflora Kurlands” (1899).
Rīgas Politehnikumā bijis docents, adjunktprofesors. Strādājis arī par matemātikas un dabaszinātņu skolotāju privātskolā, matemātikas viesskolotāju vidusskolā, privātskolotāju. Pirmā pasaules kara laikā uzturējās Rīgā, neevakuējās līdz ar tehnikumu. Pēc kara sāka strādāt Herdera institūtā. Pētniekam bija plašs interešu loku – pasniedza botāniku, ģeogrāfiju, Baltijas novadpētniecību un matemātiku. Šajā laikā viņš ieguva arī filozofijas doktora grādu Jēnā.
K. R. Kupferu saistīja arī darbs vācbaltu tautas kustības zinātnes labā. Viņš darbojās Livonijas vācu biedrībā no tās nodibināšanas līdz slēgšanai (1906 – 1914).
Viņš pievienojās Rīgas Dabaspētnieku biedrībai (1894) un darbojās tajā vairāk nekā 41 gadu: 1908. gadā viceprezidents, 1913. gadā – prezidents, no 1921. gada – priekšnieks biedrības dibinātajā un uzturētajā Doma muzeja dabaszinātņu nodaļā, arī būdams pensijā (kopš 1930. gada) turpināja aktīvi tajā darboties. Kopumā vairāku gadu laikā biedrībā zinātnieks nolasījis 196 lekcijas un ziņojumus un piedalījies visās debatēs. Bijis korespondētājloceklis un goda biedrs arī citās biedrībās Latvijā un ārzemēs.
K. R. Kupfera par savu dzīves uzdevumu uzskatīja Baltijas floras pētīšanu. Viņš apceļoja un izpētīja gan Latviju, gan Igauniju, un secināja, ka Austrumbaltijas apgabals ir izdalāms kā atsevišķa ģeobotāniska vienība. Botānisko ekskursiju rezultāts ir priekšzīmīgi noformēts herbārijs, kurš tagad tiek glabāts Latvijas Universitātes (LU) Muzejā. Skapjus ar herbārijiem, kā arī citus botānikas materiālus, K. R. Kupfers 1929. gadā pārdeva LU. LU Muzejā kolekciju “Herbarium Balticum” (ap 26 700 herbārija lapu) pilnībā veido K. R. Kupfera herbārijs. Savukārt pētnieka vispārējais ziedaugu herbārijs un viņam piederošais Krievijā izdotais “Flora Rossica” ir iekļauts “Herbarium Generale” (aptuveni 28 000). Šeit glabājas arī R. K. Kupfera mikoloģiskā kolekcija, viņa uzņemtās fotogrāfijas, piezīmju burtnīcas, saglabājusies bibliotēkas daļa, kā arī rakstītie avoti un materiāli par pašu zinātnieku, kā arī viņa vāktās sūnas, aļģes un ķērpji.
K. R. Kupfera publicēto zinātnisko darbu sarakstā minēti 123 darbi, no tiem 65 veltīti botānikai un dabaszinātnēm. Daudzi zinātnieka raksti ir sakopoti darbā “Augu ģeogrāfijas pamati Austrumbaltijas provincē” (Grundzüge der Pflanzengeographie des Ostbaltischen Gebietes), kas ir svarīgākais darbs par Baltijas augu ģeogrāfiju.
Zinātnieka nozīmīgākais mūža darbs ir pirmā dabas rezervāta organizēšana Latvijā. Pēc pirmā Moricsalas Usmas ezerā apmeklējuma 1909. gadā, kad tika konstatēta tās floras un faunas daudzveidība, viņš rosināja dibināt šeit rezervātu, kas arī tika realizēts.
LNB Digitālajā bibliotēkā aplūkojamas K. R. Kupfera fotogrāfijas.
Miris 1935. gada 14. novembrī, apbedīts Rīgā, Pokrova kapos. Vēlāk šai vietai virsū uzbūvēja ielu. Tagad K. R. Kupfera kapa piemineklis ir uzstādīts Lielajos kapos.
Saistība ar Daugavpili:
Mācījies Grīvas vācu skolā (dibināta 1875. gadā; no 1902. līdz 1954. gadam skolai mainījušies nosaukumi; J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskola (1954–2021); J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola (2021–2024); slēgta 2024. gadā).
Izmantotie avoti:
- Jamonte, Daiga. LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. Karla Reinholda Kupfera herbāriju saraksts (29.10.2019). // LU muzejs, www.lu.lv (skatīts 10.09.2024).
- Kuzņecova, Kristīne. NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Austrumbaltijas eksperts Karls Reinholds Kupfers (24.03.2022). // LU muzejs, www.lu.lv (skatīts 10.09.2024).
- Suško, Uvis, Evarts-Bunders, Pēteris. Botānisko pētījumu vēsture Dienvidaustrumlatvijā. Latvijas veģetācija, 21, Rīga, 2010. 101.–125. lpp.
- Vimba, Edgars. Par dabai atdoto darbu. Latvijas Vēstnesis, 131 (29.05.1997).
- Attēls: Dzimis Karls Reinholds Kupfers (25.03.2024). // LU muzejs, www.lu.lv (skatīts 10.09.2024).
Elektroniskie resursi: