Mākslas izstādes - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Pamatpakalpojumi
Maksas pakalpojumi
ESIP
Aktualitātes Noderīgas saites



Tuvākie notikumi
2020-02-26
plkst. 14.00 LCB Nozaru literatūras sektorā 2020. gada periodisko izdevumu apskats
2020-03-03
plkst. 16.00 LCB ASV Informācijas centrā Gordona Sandera fotoizstādes “Mana Amerika” atklāšana
2020-03-03
plkst. 14.00 LCB Daiļliteratūras sektorā Veltas Loces glezniecības izstādes “Ainavas” atklāšana
2020-03-23
23.03.-28.03. LCB un filiālēs Eiropas Medijpratības nedēļa 2020
2020-03-28
23.03.-28.03. LCB un filiālēs Digitālā nedēļa 2020


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Pakalpojumi » Pamatpakalpojumi » Mākslas izstādes
1 2 3  » »»

Bibliotēkā skatāmi fotomirkļi no laikraksta “Latgales Laiks” žurnālistu reportāžām

Bibliotēkā skatāmi fotomirkļi no laikraksta “Latgales Laiks” žurnālistu reportāžām

Līdz 29. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas jaunatvērtajā ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma laikraksta “Latgales Laiks” žurnālistu fotoizstāde “Latgales mirkļi”. Ekspozīcijā iekļauti 16 ziņu žanra foto – liecības par notikumiem Daugavpilī un citviet Latgalē.

Izstādes “Latgales mirkļi” fotogrāfijās iemūžināts žurnālista skatījums uz apkārtējo realitāti. Tie galvenokārt ir ziņu fotoattēli, kas tapuši, veidojot reportāžas no dažādiem pasākumiem Latgales reģionā un jo īpaši Daugavpilī. Fotogrāfiju autori ir laikraksta “Latgales Laiks” žurnālisti: Ivars Soikāns, Dinija Jemeļjanova, Egita Jonāne, Jeļena Ivancova, Jeļena Čursina, Aleksandrs Cvetkovs, Sergejs Kuzņecovs un Inese Minova. Kaut arī daži no izstādē skatāmo darbu autoriem šobrīd vairs nestrādā laikrakstā, sirdī šīs profesijas pārstāvji ir un paliek žurnālisti.

Katram no šiem žurnālistiem kontā ir simtiem fotostāstu par notikumiem un cilvēkiem mums apkārt. Laikrakstā lasītāji redz tikai labākos attēlus, bet, lai iegūtu vienu vienīgu kadru, reizēm tiek uzņemti vairāki desmiti, pat simt attēlu. Ikvienas fotogrāfijas pamatā ir smags žurnālista darbs, kam par iedvesmu kalpo pati darba būtība, žurnālista uzdevums un atbildības sajūta. Ziņu fotogrāfija ievērojami atšķiras no citiem foto žanriem. Šādas fotogrāfijas nevar iepriekš iestudēt, nav laika ilgstoši meklēt labāko leņķi un apgaismojumu, tās tiek uzņemtas šeit un tagad kā unikālas laika liecības, kas uzreiz kļūst par vēsturi.

 

Daugavpils atspulgi bērnu mākslas skolas audzēkņu darbu izstādē

Daugavpils atspulgi bērnu mākslas skolas audzēkņu darbu izstādē

Līdz 27. februārim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma Profesionālās izglītības kompetenču centra (PIKC) Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas (DDMV) “Saules skola” Bērnu mākslas skolas audzēkņu plenēra darbu izstāde “Daugavpils atspulgi”.

Katrs jaunais mācību gads PIKC DDMV “Saules skola” Bērnu mākslas skolā sākas ar plenēru – skolas audzēkņi pedagogu pavadībā dodas ārā un zīmē Daugavpili. Par 2019./2020. mācību gada plenēra tēmu kļuva Daugavpils atspulgi – pilsētas un tās iemītnieku atblāzmas, kas zib namu logos un skatlogos, automašīnu spoguļos, Daugavas upes ūdeņos un pilsētas parku strūklakās.

Kā skaidro izstādes kuratore, Bērnu mākslas skolas vadītāja Ieva Reitāle, izstādē apkopoti grafiski, tonāli niansēti un krāsās pieklusināti darbi. Līnijas tajos ir smalkas vai ekspresīvas, laukumi un silueti – izteiksmīgi un nokrāsām un pārejām piepildīti, faktūras – izjustas un novērojumos balstītas. Izstādes stiprā puse ir izteiksmes līdzekļu daudzveidība un autoru vēlēšanās attēlot pilsētu citādi, vizuālajos meklējumos paļaujoties uz izdošanos. Darbos izmantotas dažādas tehnikas – kādam iepriekš apgūtas, kādam pats zīmēšanas process bija eksperiments. Aicinot apmeklēt izstādi un novērtēt bērnu sniegumu, Ieva Reitāle uzsver: “Daugavpils atspulgi ir tikpat daudzveidīgi kā mēs paši, jo katrā atspulgā mēs redzam sevi, tiešā vai pārnestā nozīmē.”

 

Bibliotēkā skatāma Armēnijas vēsturisko karšu izstāde

Bibliotēkā skatāma Armēnijas vēsturisko karšu izstāde

Sadarbībā ar Armēnijas vēstniecību Baltijas valstīs līdz 30. janvārim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros Rīgas ielā 22a, Daugavpilī aplūkojama izstāde “Armēnija senās kartēs 6. gs. p. m. ē. – 20. gs.”.

Mūsdienās Armēnija ir neliela valsts Dienvidkaukāzā, kaut arī savā laikā tā pletās no Melnās līdz Kaspijas jūras un pat Vidusjūras krastiem. Valdnieku dinastijas, kas valdīja Armēnijā laikā no 6. gs. p. m. ē. līdz mūsu ēras 14. gs., pārmaiņus iekaroja jaunas zemes vai zaudēja daļu savas valsts teritorijas, tomēr prata nosargāt valstisko neatkarību. Savukārt laikā no 16. gs. līdz 19. gs. reģionus, kurus lielākoties apdzīvoja armēņi, proti, Austrumarmēniju un Rietumarmēniju, pārvaldīja Persijas vai Osmaņu impērija. Aptuveni 19. gs. vidū Austrumarmēnija tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, bet lielākā Rietumarmēnijas daļa palika Osmaņu impērijas pakļautībā. Armēnija kļuva par neatkarīgu valsti 1918. gadā, neilgi pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas, kad tika dibināta t. s. pirmā republika, taču nepagāja ilgs laiks un jaundibinātā valsts bija spiesta iekļauties Padomju Savienības sastāvā. Armēnija atguva neatkarību tikai 1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Izstāde piedāvā aizraujošu ceļojumu laikā, kura gaitā vēsturiskās kartes dos iespēju ielūkoties gan Armēnijas vēstures sarežģītākajos laikposmos, gan dažos īslaicīgos miera un uzplaukuma periodos. Valsts, kas kopš sendienām dēvēta par Armēniju, diemžēl atrodas reģionā, kas vēsturiski allaž ir bijis divu vai vairāku impēriju ģeopolitisko interešu objekts un tādējādi neizbēgami kļuvis par kaujaslauku. Armēnijai un armēņiem ir nācies piedzīvot neskaitāmus ienaidnieka iebrukumus, postījumus, haosu un sabrukumu. Armēnijas mainīgās robežas, kurām var izsekot, aplūkojot izstādē eksponētās kartes, veido dramatisku vizuālu vēstījumu par gadsimtiem ilgušu apspiestību un neatlaidīgu dzīvotgribu, par sabrukumu un atjaunotni, jo mūsdienās Armēnija un armēņu tauta ieņem godājamu vietu pasaules tautu saimē.

 

Mākslas izstāde “Dziļuma teritorija”

Mākslas izstāde “Dziļuma teritorija”

Līdz 30. decembrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Dizaina departamenta docētāju Mg.art. Viktorijas Valujevas, Mg.art. Žannas Vērdiņas un Mg.art. Jeļenas Koževņikovas laikmetīgās mākslas darbu izstāde “Dziļuma teritorija”.

Dimediālajā un konceptuālajā grupas/trīs autoru jeb trio ekspozīcijā, kurā apvienoti 12 stājdarbi, katrs izstādes apmeklētājs varēs vērot un izjust talantīgo gleznotāju V. Valujevas un Ž. Vērdiņas kā akrilkrāsu, tā jauktā tehnikā uz audekla vizualizēto polihromi abstrakto ekspresiju pasauli un pārdomu vektorus. Savukārt jaunā māksliniece J. Koževņikova uzrunā skatītāju grafikas tehniku (ksilogrāfija, litogrāfija, tuša, jauktā tehnika) daudzveidībā, šim tēlotājmākslas veidam raksturīgo izteiksmes līdzekļu valodā un savdabīgā, savu individuālo rokrakstu apliecinošā stilā un manierē.

Lai gan par izstādē redzamo gleznu un grafiku spilgtu tēmu ir fokusējušās manifestācijas par dabas-cilvēka mijiedarbību, autores gan šajā kopīgajā mākslas projektā, gan oriģinālajos ekspozīcijā pozicionētajos artefaktos atklāj konceptuālu pētījumu ne tikai par fiziskā laika, bet arī ārpuslaika jēdzieniem, uzdodot sev un aktualizējot skatītājam mūžseno jautājumu: kas mūsdienās ir dzīves vērtības, subjektīvais un objektīvais, pastāvīgais un pārejošais, skaistais un neglītais, savējais un svešais. Patiesi, mūsdienu māksliniekam piemīt savdabīga pētnieka gēns, un viņa intereses un izziņas robežas brīžiem var sasniegt pat bezgalīgu visumu vai par izpētes teritoriju var kļūt personīgās iekšējās pasaules līkloči: jūtas, šaubas, sāpes, refleksijas, problēmas un to risināšanas ceļi, iespaidi un to ietekmju sekas.

Mākslinieces stāsta: “Iespēja radīt un atklāt jaunus apvāršņus nav dota ikvienam, tas ir brīvības, personības dziļuma un talanta jautājums. Svarīga ir arī motivācija, nodomi, vēlmes! Mēs vēlamies komunicēt ar izstādes skatītāju un kopā diskutēt par mums pašiem, par zemapziņas teritorijas ainavu: kāda tā ir un ar ko piepildīta? Vai tur ir patīkami uzturēties? Kā dzīvot, lai tajā vienmēr dominētu stāsti par līdzjūtību, labvēlību un mīlestību?”

 

Ukraiņu izšūto dvieļu izstāde bibliotēkā

Ukraiņu izšūto dvieļu izstāde bibliotēkā

Līdz 22. novembrim Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma Daugavpils Ukraiņu kultūrizglītības biedrības “Mrija” rokdarbu izstāde “Ukraiņu izšūto dvieļu tradīcija”.

Izšūtais tautiskais dvielis jeb rušniks vienmēr ir bijis Ukrainas simbols, tas glabā sevī tautas kolektīvo atmiņu cauri dažādiem vēstures posmiem. Senatnē izšūtajiem dvieļiem bija vairāk praktiska nozīme. Tie tika izmantoti dažādos rituālos visā cilvēka dzīves gājumā, īpaši iezīmējot nozīmīgākos mirkļus – piedzimšanu, laulības, aiziešanu mūžībā. Tautiskiem simboliem un maģiskām zīmēm izrakstītajiem dvieļiem bija jāgādā par mazuļa veselību, veiksmīgu ģimenes dzīvi un vieglu pāreju citā saulē. Rušnika raksti kalpoja gan kā ikdienas rotājums, gan kā simbolisks atgādinājums par neredzamām saitēm, kuras vieno cilvēku ar viņa senčiem.

Izstādi “Ukraiņu izšūto dvieļu tradīcija” piedāvā Daugavpils Ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Mrija”. Rušnikus izstādei darinājušas četras biedrības rokdarbnieces. Biedrība ir dibināta 2003. gadā, par galvenajiem darbības mērķiem izvirzot Latvijas ukraiņu kopienas nacionālās pašapziņas, izglītības, kultūras saglabāšanu un attīstīšanu, kā arī sakaru uzturēšanu ar Ukrainu. Šobrīd biedrībā “Mrija” ir teju 100 biedru, no kuriem 30 aktīvi iesaistās tās dzīvē, tostarp kā biedrības vokālā ansambļa dalībnieki.

 

Natalias Marinohas personālizstāde “Gaismas pieskāriens”

Natalias Marinohas personālizstāde “Gaismas pieskāriens”

Līdz 30. novembrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma mākslinieces Natalias Marinohas glezniecības izstāde “Gaismas pieskāriens”.

Natalia Marinoha darbojas Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijā, ir vairākkārtēja starptautisku plenēru dalībniece Latvijā, Lietuvā un Krievijā. Viņas kontā ir vairāk nekā 50 grupu izstādes Latvijā un ārvalstīs – Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā, Vācijā, Francijā un citviet. Aizvadītas arī deviņas personālizstādes, tostarp izstāde “Plūsma” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2016. gadā. Mākslinieces darbi ir atrodami privātās un publiskās kolekcijās Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Francijā, Vācijā, ASV, Japānā un citur.

Savai jaunākajai izstādei N. Marinoha devusi nosaukumu “Gaismas pieskāriens”. Kā atzīst pati māksliniece, atlasītā darbu kopa atspoguļo viņas gleznieciskās izjūtas dažādos daiļrades periodos. Par savu galveno iedvesmas avotu viņa uzskata dabu: “Dabas iedvesmota, es cenšos radīt darbus par kaut ko savu. Bet gaismas pieskāriens atdzīvina visu – gan krāsu, gan dvēseli.”

 

Valijas Plataces fotoizstāde “Rudie”

Valijas Plataces fotoizstāde “Rudie”

Līdz 31. oktobrim Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) pieejama Valijas Plataces fotogrāfiju izstāde “Rudie”. Fotogrāfijās iemūžināti dažāda vecuma un dzimuma rudmataini cilvēki. Autore to piesaka kā simbolisku mīlestības dziesmu tiem, kas arī ir rudi tāpat kā viņa pati.

Valija Plataces izstādē Latgales Centrālajā bibliotēkā skatāma portretu fotogrāfiju sērija, no kurām pretī lūkojas dažāda vecuma un dzimuma rudmataini cilvēki. Izstāde ir kā pieturpunkts fotoprojektam “Rudie”, kas tapis ļoti personisku iemeslu dēļ. Valija arī pati ir rudmate un bērnībā par to bieži tikusi ķircināta un apsmieta, tādēļ pieaugot centusies mainīt savu izskatu. Palūkoties uz sevi citām acīm likusi bērna piedzimšana. “Un tad man piedzima meitiņa. Arī ruda. Caur mīlestību uz viņu, kā arī raugoties viņas pārsteidzošajā pašpietiekamībā, es iemācījos pieņemt un iemīlēt sevi. Jo vairāk es iemīlēju sevi, jo biežāk pilsētas ielās pamanīju citus sev līdzīgos. Tā radās doma veidot šādu fotoprojektu,” atzīst fotogrāfe. Iesākto darbu viņa vēlas turpināt kā ilgtermiņa projektu, iemūžinot rudu matu īpašniekus kā Latvijā, tā arī ārvalstīs.

 

Lietuviešu mākslinieka Alvida Stauska personālizstāde “Ainavu metamorfozes”

Lietuviešu mākslinieka Alvida Stauska personālizstāde “Ainavu metamorfozes”

Līdz 31. oktobrim Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma lietuviešu mākslinieka, Dusetu kultūras un mākslas centra vadītāja Alvida Stauska glezniecības izstāde “Ainavu metamorfozes”, kurā tiek piedāvāts mākslinieka skatījums uz Lietuvas ainavu dažādos gadalaikos, tverot laika maiņas rosinātās vides pārvērtības.

Lietuviešu gleznotājs Alvids Stausks (Alvydas Stauskas) ir īsts sava novada patriots. Dzimis un mācījies Zarasu novada Dusetu pagastā, kur dzīvo un strādā arī šobrīd. Pēc vietējās vidusskolas absolvēšanas izglītības gaitas turpinājis Lietuvas Valsts Mākslas institūtā. Pēc augstskolas beigšanas atgriezies dzimtajos Dusetos, kur sācis strādāt par mākslas skolotāju Dusetu Kazimira Būgas vidusskolā. 1996. gadā uzņēmies Dusetu mākslas galerijas vadītāja amatu un turpina to pildīt joprojām (kopš 2012. gada kā Dusetu kultūras un mākslas centra direktors).

Alvids Stausks pamatā strādā glezniecībā (akvareļa un eļļas tehnikās) un fotogrāfijā. 1997. gadā uzņemts Lietuvas Mākslinieku savienībā, 2000. gadā – Lietuvas Fotogrāfu savienībā. Ir biedrs vairākās citās asociācijās un apvienībās, tostarp Dabas fotogrāfu klubā “Zaļais jumts” un mākslinieku grupā “Individuālisti”. Trīsdesmit radošās darbības gados piedalījies vairāk nekā 100 grupu izstādēs Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Itālijā, Francijā un Vācijā. Lietuvā aizvadījis vairāk nekā 40 personālizstādes. Piedalījies 38 plenēros Lietuvā un Latvijā, 2 plenēriem bijis organizators un projektu vadītājs. Mākslinieka darbi ir atrodami Zarasu un Rokišķu reģiona muzeju kolekcijās, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Lietuvā, Latvijā, Polijā, Moldovā, Vācijā, Francijā, ASV, Norvēģijā, Zviedrijā un citās valstīs.

 
1 2 3  » »»
@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2020