Vēsture - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski l По-русски
 
 
Rekvizīti. Struktūra
Vēsture
Bibliotēkas krājums
Publiskie pārskati
2018 2017 2016 2015 2014
Dokumenti
Vakances



Tuvākie notikumi
2019-11-01
plkst. 16.00 LCB Daiļliteratūras sektorā Nataļjas Marinohas glezniecības izstādes “Gaismas pieskāriens” atklāšana
2019-11-05
plkst. 15.00 LCB Periodikas sektorā Ukraiņu kultūras biedrības izstādes “Ukraiņu izšūto dvieļu tradīcija” atklāšana
2019-11-07
plkst. 14.00 LCB Nozaru literatūras sektorā tikšanās ar rakstnieci, dzejnieci Andru Manfeldi
2019-11-20
plkst. 13.00 LCB Bērnu bibliotēkā "Zīlīte" tikšanās ar dzejnieku un izdevēju Uldi Ausekli
2019-11-22
plkst. 16.00 LCB Periodikas sektorā laikraksta “Latgales Laiks” fotogrāfu izstādes “Latgales mirkļi” atklāšana


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Par mums » Vēsture

Bibliotēkas vēsturē nozīmīgs bija 1859. gads, kad sīkpilsonis Jakubs Padežins atvēra Dinaburgā* pirmo grāmatu veikalu un blakus grāmatveikalam atvēra arī bibliotēku. Tā kļuva par pirmo bibliotēku pilsētā un darbojās vairāk nekā 80 gadus. Grāmatas un žurnāli tika izsniegti par maksu.

Pilsētā pēc grāmatām bija liels pieprasījums un viena bibliotēka nevarēja to apmierināt. Tāpēc 1873. gadā sāka darboties vēl divas bibliotēkas. Pirmo atvēra dižciltīgo biedrība, otro – ģildes tirgotājs Kārlis Jozess. 1886. gadā viņš atvēra arī otru bibliotēku. Līdzās K.Jozesa bibliotēkām veiksmīgi darbojās viņa grāmatu veikals, ar kuru ir saistīts ievērojamākā latviešu grāmatizdevēja, sabiedriskā darbinieka un literāta Anša Gulbja vārds. 1881. gadā K.Jozesa dēls – Isaaks Livšics atvēra pilsētā vēl vienu- ceturto bibliotēku.

Četru bibliotēku atvēršana tik īsā laika periodā, neapšaubāmi liecina par iedzīvotāju lielo interesi par grāmatām. Jāatzīmē, ka Padežina bibliotēka 1888. gadā tika atzīta ne tikai par Dinaburgas, bet arī par Vitebskas guberņas lielāko bibliotēku. Bibliotēkas fondos glabājās 13175 grāmatas. Sējumu skaits citās Dinaburgas lielākajās bibliotēkās bija šāds:

  • K.Jozesa bibliotēkā – 4.137 sēj.

  • I.Livšica bibliotēkā – 2.945 sēj.

19. gs. Daugavpilī atvērās vēl dažas privātās bibliotēkas, bet trīs iepriekš nosauktās saglabāja lielāko bibliotēku statusu.

1904. gadā pēc pilsētnieku lūguma Dvinskā tika atvērta N.Gogoļa vārdā nosauktā bezmaksas lasītava. Atļauju atvērt lasītavu 1903. gada decembrī parakstīja Vitebskas guberņas gubernators.

Lasītavas atvēršanu pilsētā plaši reklamēja. 1904. g. tika izdota brošūra “Проект устава Двинской городской бесплатной библиотеки – читальни в память Н.В.Гоголя”. Statūtu projektu parakstīja pilsētas valdes galva A.Pffeifers un pilsētas sekretārs K.Stankevičs, bet apstiprināja Vitebskas gubernators. Vienā no statūtu paragrāfiem bija teikts, ka bibliotēku pārvaldīs komisija, kuru ievēlēs pilsētas dome no valdes locekļu un mācību resora vidus.

Pirmais pasaules karš izpostīja pilsētu, cieta arī pilsētnieku kultūras dzīve. Norimstot kara vētrām, pilsētnieki sāka atjaunot visu izpostīto. Līdztekus daudziem pēckara pasākumiem tika atvērtas arī bibliotēkas. Tā 1919. gadāSkolotāju Savienības bibliotēka, 1920. gadāLatviešu biedrības bibliotēka, 1921. gadāDzelzceļnieku biedrības bibliotēka un vairākas cittautu biedrību bibliotēkas. Turpmākajos gados bibliotēkas atvēra gandrīz visas Daugavpils organizācijas.

Jāatzīmē, ka Daugavpils Skolotāju Savienības bibliotēka iekļāvās Kultūras fonda izveidotajā bibliotēku tīklā, un saņēma no tā daudz vērtīgu grāmatu. Pēc likvidētās Sieviešu ģimnāzijas bibliotēkas pievienošanas Daugavpils Skolotāju Savienības bibliotēkai, tā kļuva par kvalitatīvi labāko un ar grāmatām bagātāko bibliotēku ne tikai pilsētā, bet visā Latgalē.

Kārļa Ulmaņa realizētais apvērsums 1934. gada maijā aizsāka jaunu posmu Latvijas kultūras dzīvē. Tas skāra arī bibliotēku darbību.

1937. gadā Daugavpils pilsētas valde pieņēma lēmumu apvienot Daugavpils Skolotāju Savienības un Daugavpils Latviešu Biedrības bibliotēkas un pārņemt apvienoto bibliotēku savā pārziņā.

Daugavpils pilsētas bibliotēka (tā turpmāk sauca apvienoto bibliotēku) sāka darboties 1937. gada septembrī šaurās un nepiemērotās telpās Raiņa ielā 101. Šis gads ir tagadējās Latgales Centrālās bibliotēkas vēsturiskās sākotnes gads.

Par Daugavpils pilsētas bibliotēkas vadītāju no 1938. gada līdz 1944. gadam strādāja ievērojams bibliotekārs un bibliogrāfs- Jānis Tāle.

Otrā pasaules kara pirmo dienu postījumos Daugavpilī cieta arī pilsētas bibliotēka – sadega viss bibliotēkas grāmatu krājums, t.i. apmēram 40 000 sējumu. Līdz ar grāmatām gāja bojā unikālās J.Tāles kartotēkas.

Sākās darbs pie grāmatu krājuma atjaunošanas. Preses izdevumi publicēja “Aicinājumu” ziedot grāmatas bibliotēkai. Uz aicinājumu atsaucās daudz cilvēku ne tikai Daugavpilī, bet visā Latgalē – iedzīvotāju aktivitāte bija ļoti liela. Pēc ugunsgrēka bija saglabājušās 655 grāmatas, tām pievienoja no pamestajiem dzīvokļiem savāktās un saziedotās grāmatas. Darbs ritēja necerēti ātri. 1942. gadā bibliotēkā bija jau 22000 grāmatu.

Taču 1944. gadā bibliotēkai draudēja jaunas briesmas. Pametot Daugavpili, vācieši nolēma paņemt līdzi atjaunoto bibliotēkas krājumu, kurā jau bija ap 30000 sējumu. Grāmatas jau otro reizi izglāba J.Tāle. Vācieši sakrāva grāmatas vagonos un pievienoja kara ešelonam. J.Tāle grāmatas panāca Mažeiķos. Tur J.Tāle piekukuļoja stacijas priekšnieku un uz grāmatu vagoniem tika uzrakstīta cita adrese – “TALSI”. Sargājot grāmatas, J.Tāle arī sagaidīja kara beigas. Izglābtās grāmatas (apmēram 10000 eksemplāru) tika nosūtītas atpakaļ uz Daugavpili. Jānis Tāle palika Talsos, jo tur viņam piedāvāja Talsu rajona bibliotēkas vadītāja amatu.

Bibliotēkas vēstures atmiņā saglabājusies vesela virkne bibliotēkas vadītāju, kuri veicināja ne tikai Daugavpils publisko bibliotēku, bet arī pilsētas kultūras dzīves attīstību: Marta Murāne, Ņina Voiceha, Jefrosinija Gorkina, Eleonora Kleščinska, Svetlana Lapāne.

No 1999. gada bibliotēkas direktore ir Jeļena Šapkova.

Bet atgriezīsimies pie bibliotēkas vēstures. 1944. gada septembrī Daugavpils pilsētas bibliotēka kļuva par Daugavpils pirmo pilsētas bibliotēku un atver lasītavu Vienības ielā 3 (bijušajā 5.augusta ielā). Pēc atjaunošanas darbiem pilsētas centrā, bibliotēka tiek pārvietota uz Vienības namu.

1953. gadā Daugavpils pirmā pilsētas bibliotēka ieguva Daugavpils apriņķa zinātniskās bibliotēkas statusu, bet jau 1959. gadā atkal mainīja savu nosaukumu un kļuva par Daugavpils pilsētas zinātnisko bibliotēku. Tieši šajā gadā bibliotēkas lasītājiem tika nodrošināta brīva pieeja bibliotēkas krājumam.

1970. gadā Daugavpilī tika izveidota Centralizētā bibliotēku sistēma, kurā ietilpa 5 masu bibliotēkas un 4 bērnu bibliotēkas. Savukārt, Daugavpils pilsētas zinātniskā bibliotēka tika pārdēvēta par Daugavpils centrālo pilsētas zinātnisko bibliotēku. Uz 01.01.1970. pilsētas bibliotēkās bija 16875 lasītāju, bet bibliotēku sistēmas krājumos glabājās 29756 iespieddarbi.

Saskaņā ar 13.05.1993. Daugavpils pilsētas domes lēmumu Nr. 359 Daugavpils pilsētas Centrālajai Zinātniskai bibliotēkai piešķirts jauns nosaukums – Latgales Centrālā bibliotēka.

Arī pašlaik Latgales Centrālā bibliotēka atrodas Vienības namā. Bibliotēkas telpas izvietotas 1., 2., 3., 4.stāvos, ar divām ieejām no Saules ielas un Ģimnāzijas ielas puses.

2011. gada 22. decembrī Latgales Centrālajai bibliotēkai akreditācijā tika piešķirts reģiona galvenās bibliotēkas statuss Daugavpils pilsētas pašvaldības teritorijā.

* Daugavpils gadsimtu gaitā saukusies dažādi:
Dinaburga (1275-1656);
Borisogļebska (1656-1667);
atkal Dinaburga (1667-1893);
Dvinska (1893-1920);
Kopš 1920. gada – Daugavpils.

 
@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2019